Mūsu planēta sākusi griezties ātrāk (61)

Lielākajā daļā cilvēces vēstures laiks ir mērīts 24 stundu diennakts ciklā, ieviešot nelielas izmaiņas brīdī, kad mainās sezonas. Šo ciklu nosaka ātrums, ar kādu mūsu planēta griežas ap savu asi. Tāpēc dienas garums ir kļuvis par standartu tam, kā tiek mērīts laiks. Diennakts cikls ir pārsteidzoši vienmērīgs, kaut arī tas patiesībā regulāri nedaudz mainās, vēstīts vietnē "Phys".

Pirms dažiem gadu desmitiem tika sākta atompulksteņu radīšana, kas ļāva zinātniekiem izmērīt laiku ar pārsteidzošu precizitāti. Rezultātā zinātnieki varēja izmērīt dienas garumu pat milisekundēs. Rezultātā zinātnieki  secināja, ka Zemes griešanās ātrums ir krietni nepastāvīgāks, nekā uzskatīts iepriekš.

Kopš šādu mērījumu sākšanas zinātnieki ir noskaidrojuši arī to, ka Zeme pakāpeniski samazina savu griešanās ātrumu. Tomēr tikai līdz šim, kad zinātnieki pamanīja, ka planēta sākusi griezties ātrāk. Viņi arī novēroja, ka pagājušā gada vasaras 19. jūlijs bija īsākā diena novērojumu vēsturē. Tā bija 1,4602 milisekundes īsāka nekā standarta diena.

Planētu zinātniekus gan jaunais atklājums neuztrauc. Pastāv vairāki faktori, kas var ietekmēt Zemes griešanās ātrumu, to skaitā Mēness gravitācijas spēks, sniega līmenis un kalnu erozija.

Zinātnieki arī prāto, vai globālā sasilšana nevarētu likt Zemei griezties ātrāk, jo kalnu sniega cepures un citi augstkalnu sniegi lēnām pazūd.