Latvija iegādāsies 1,4 miljonus "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas pret Covid-19 devu, pēc šovakar sasauktās valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Latvija iegādāsies papildu 1,4 miljonus "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas (57)
Piektdien Eiropas Komisija (EK) pieņēma lēmumu dalībvalstīm nodrošināt vēl papildu 300 miljonu "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas pret Covid-19 devu.
Kariņš atzina, ka EK šovakar sadalīs minētās papildu devas, vienlaikus aicinot Eiropas Savienības dalībvalstis tām pieteikties.
Valdība šodien šo jautājumu apsprieda un lēma, ka Latvija papildus iegādāsies līdz 1,4 miljoniem "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas pret Covid-19 devu.
Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM), Ministru kabinets šodien šim nolūkam lēma piešķirt papildu 23 miljonus eiro. Tas došot iespēju Latvijā vakcīnu saņemt papildu 701 500 iedzīvotājiem. Tāpat veselības ministrs būs pilnvarots nepieciešamības gadījumā pieteikties papildu vakcīnu devu pasūtīšanai.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka "visaptveroša vakcinācija - tas ir mūsu "Baltijas ceļš" uz brīvību no pandēmijas". "Aicinu mediķus tuvākajās dienās doties vakcinēties. Vakcīnas nedrīkst palikt ledusskapjos, pretējā gadījumā mēs riskējam nepotēt tos, kas ir gatavi!" sacīja ministrs.
Ministrijā informēja, ka patlaban Latvija ir pieteikusies uz piecu ražotāju - "BioNTech" kopā ar "Pfizer", "Moderna", "AstraZeneca", "Johnson & Johnson" un "CureVac" - izstrādātām vakcīnām. Minēto vakcīnu kopējais apjoms ir 4 060 536 vakcīnu devu, ar ko var nodrošināt 2 429 939 cilvēku vakcināciju.
Lai gan šis ir liels apjoms, Latvijai jārēķinās ar to ražotāju vakcīnām, kas jau ir reģistrētas un pieejamas Eiropas Savienībā, tāpēc tiek izmantotas visas iespējas pieteikties papildu vakcīnu devām, skaidro VM.
Tāpat plānots, ka papildu vakcīnu devas no "Pfizer" un "BioNTech" Latvija varētu saņemt gada otrajā pusē.
Vienlaikus ir prognozes, ka līdz 29.janvārim Eiropas Savienībā varētu tikt reģistrēta "AstraZeneca" vakcīna, tomēr, kā norāda ministrijā, pastāv riski, ka piegādes var aizkavēties.
Kā vēstīts, bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš atzina, ka iespēja pret Covid-19 vakcinēt triecientempā ir atkarīga no Latvijā pieejamajām vakcīnām.
Viņa skaidroja, ka vakcinācijas stratēģija, kas tiks papildināta, ir balstīta uz diviem pamatprincipiem. Viens no tiem paredz, ka vienīgais ierobežojums vakcinācijas procesam ir vakcīnu pieejamība, kas ir ārpus Latvijas ietekmes zonas. Tāpat Latvijas vakcinācijas portfelis sadalīts tā, lai riski nebūtu koncentrēti uz vienu ražotāju.
"Vakcinācijas plāns ir dzīvs materiāls, kas papildināms nemitīgi, jo dažādos ātrumos tiek reģistrētas vakcīnas," sacīja politiķe.
"Vairākums ražotāju tās piedāvāja sadalīt proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Tas ir bijis pamata princips vakcīnu pieejamībai. Būšana Eiropas Savienībā Latviju ierindoja to valstu vidū, kam vakcīnas pieejamas, jo citādi maza valsts nevarētu turēt līdzi sacensībā pēc vakcīnām," sacīja Viņķele.
Viņa norādīja, ka Latvija nevar cerēt uz pēkšņām un neplānotām vakcīnas piegādēm lielos daudzumos, jo vakcīnu piegāde notiek, ievērojot ražotāju jaudu un īstenotos iepirkumus.
Viņķele arī skaidroja, ka "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnu apjoms ir gandrīz pietiekams, lai noslēgtu pirmo vakcinācijas posma daļu, kas ietver mediķus, kas strādā ar Covid-19 pacientiem.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati gan liecina, ka vakcinācijas temps, neskatoties uz vairākiem tūkstošiem pieejamo vakcīnu, nepieaug.
Pagājušajā diennaktī vakcīnu pret Covid-19 saņēmušas 734 personas, bet līdz šim kopumā - 5354. Līdz šim visvairāk personu vakcinēts 5.janvārī, kad vakcīnu saņēma 888 personas, 6.janvārī poti saņēma 774 cilvēki, bet vakar, kā jau minēts - 734. Līdz šim vismazākais skaits vakcinēto personu bijis 28.decembrī, kad vakcīnu saņēma 594 cilvēki.
Latvija līdz šim ir saņēmusi 23 400 farmācijas uzņēmuma "Pfizer" un "BioNTech" ražotās vakcīnas "Comirnaty" devas. Tās paredzētas kopumā 11 700 cilvēkiem, jo viena vakcinēšanai nepieciešamas divas devas. Tādējādi līdz šim vakcinēti 45,76% šo cilvēku, liecina aģentūras LETA aprēķini.
Vakcinācijas pret Covid-19 plānu vispirms apspriedīs koalīcijā un pēc tam valdībā
Vakcinācijas pret Covid-19 plānu vispirms apspriedīs koalīcijā un pēc tam valdībā, piektdien preses konferencē informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
TVNET jau vēstīja, ka Veselības ministrijas (VM) sagatavotā Covid-19 vakcinācijas stratēģijas ieviešanas plāna izskatīšana valdībā tika atlikta divas reizes. Premjers iepriekš atzina, ka plāna izskatīšana tika atlikta, līdz amatā stāsies jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Kariņš norādīja, ka sarunās ar jauniecelto ministru premjers pārliecnājies, ka Pavļutam ir labi ierosinājumi plāna uzlabošanai, turklāt valdībā tas varētu tikt izskatīts jaunnedēļ.
Pēc premjera teiktā, plāns vispirms tiks pārrunāts koalīcijas partneru vidū, bet pēc tam tas tiks skatīts nākamnedēļ gaidāmajā valdības sēdē.
"Process, kādā varam plānu pilnveidot, ir iekustināts. Jaunnedēļ varētu būt skaidri lēmumi un virzība," pauda Kariņš, piebilstot, ka patlaban svarīgāka ir gatavība tām vakcīnām, kuras valsts ir pasūtījusi.
Plāno valdības līmenī veidot vakcinācijas procesa uzraudzības padomi
Veiksmīgākai vakcinācijas procesa nodrošināšanai tiks piedāvāts veidot atbilstošu uzraudzības un ieviešanas struktūru, tostarp valdības līmeņa uzraudzības padomi, medijiem pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Tāpat, pēc viņa paustā, nākamnedēļ norisināsies darbs pie vienotas tālruņa līnijas izveides, pa kuru būtu iespējams pieteikties vakcīnai.
"Mēs veidosim šim projektam atbilstošu, nacionāla mēroga pārnozaru ieviešanas mehānismu," skaidroja Pavļuts, piebilstot, ka būs nepieciešami vadīt spējīgi cilvēki, tostarp komunikācijas vadītājs un kāds, kas pārraudzīs tehnisko risinājumu aspektus.
Vienlaikus ministrs atzīmēja, ka pašreizējo vakcinācijas pret Covid-19 plānu varēs pilnveidot, paredzot varbūtības un dažādus rīcības virzienus.
Pavļuts arī salīdzināja pašreizējo vakcinācijas procesu ar eiro ieviešanu. "Kā viens piemērs būtu eiro ieviešanas projekts, kas bija savā ziņā radniecīgs ar to, ka tur bija iesaistīts milzīgs komunikācijas darbs," sacīja Pavļuts.