Vai trešais pasaules karš mums tuvojas? (11)

Lai to panāktu, jau 15 gadus Latvijā dzīvojošie tiek turēti Kremļa informatīvās telpas tvanā ar visu tai piederošo manipulatīvo raksturu. Lielisks pierādījums šim propagandas efektam ir ziņa, ka  vairums Daugavpils veselības aprūpes personāla nevēloties vakcinēties pret  Covid-19. Tas, ka Kremļa propaganda lieliski manipulē ar mūsu publiku sociālajos medijos un publika sāk dancot pēc viņu stabules, arī nav noslēpums. Kūda un rīda pret Latvijas valdību, tās lēmumiem, izplata apšaubāmu informāciju par pandēmiju un sēj neapmierinātību pret brīvas un demokrātiskas Latvijas attīstību pa Rietumu liberālo tradīciju ceļu. Izsmej un padara par muļķiem publicistus un viedokļu veidotājus, kas kritiski domā. Tad kāpēc nobijušies ir zviedri? Vai ar viņiem netiek darīts tas pats?  Jā, tieši tas pats. Šajā rakstā es nepievērsīšos tam, kāpēc Putins to visu dara. Runāšu par to, kā tas var notikt.  

Viss sāksies ar ietekmīgu cilvēku iznīcināšanu

Tā sāk savu rakstu liberālās Dagens Nyheter komentētājs Mikaels Holstroms, kurš parasti savās publikācijās apskata drošības politikas jautājumus. Viņa prognozes par uzbrukumiem  Kaukāzā, Ukrainā un Krimā līdz šim ir piepildījušās.

Viss ir jau sācies ar kaujām internetā, kurā apšaudes mērķi ir ietekmīgi, sabiedrībā pazīstami cilvēki. Tie tiek nogalināti ar troļļu armijas palīdzību, un „noderīgie idioti“ naivi aplaudē šai mūsdienu digitālajai soda bataljona linča tiesai.

Ja pazūd vietējie, kritiski domājošie viedokļu līderi, tad varu  pār publisko viedokli pārņem okupants. Šaujamieroči šai pirmajai fāzei nav nepieciešami. Pie viena tiek sēta nepatika pret mūsu valdību un visu, ko tā dara. Katra tās kļūda tiek uzpūsta „kā zilonis“, un tautai jāsaprot, ka viņpus robežai Zilupē valda gudrais un viedais Vladimirs Putins, kas ar visu tiek galā labāk, veiklāk un gudrāk. 1940.gadā okupanti rīkoja latviešu komunistu demonstrācijas pāri gaisa tiltam Rīgā, lai safotografētu kā latviešu vēlēšanos pievienoties Padomju Savienībai. Mani vecvecāki šīs demonstrācijas noskatījās un ir stāstījuši, kā tas notika – tauta klusi un bailīgi stāvēja ielas malā un vēroja, kā organizētas grupiņas met gaisā ziedus un demonstrē sajūsmu okupantiem. Masu sajūsmas par notiekošo toreiz nebija, taču tagad Kremļa grāmatās un dažu personu memuāros varat izlasīt pavisam citas interpretācijas. Stipri tālas no reālās patiesības un tā, kā viss faktiski notika. 

Šodien karu var sākt jau iepriekš. Internetā izspēlējot propagandas kampaņu uvertīras vietā. Kad sabiedriskā doma vairs nav droša, ka dzīvo labā valstī. Šādi tiek veidots uzbrucējam labvēlīgs kara fons jeb publiskā vide. Mani novērojumi rāda, ka Kremļa propagandai šajā virzienā ļoti palīdz arī vietējo „Ventspils troļļu armijas“ un „nacionālkonservatīvo troļļu divīziju“ grupējumi, kas pastiprina triecienus pret Latvijas valdību, amatpersonām, ietekmīgiem žurnālistiem, izmantojot tiražētus blogus ar patriotiskiem nosaukumiem.

Taču atgriezīsimies pie zviedru kara prognozēm. Pēc komentētāju domām, pirmais mērķis (bruņota uzbrukuma situācija) arī būs atsevišķi cilvēki, kurus okupants uztver kā „atslēgas personas“. Tātad tos, kas ir atbildīgi par svarīgu funkciju netraucētu norisi. Civilajā un militārajā jomā. „Par šādu stratēģiju nav ko brīnīties,“ konstatē Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēteris Hultkvists, „nevajag pārbīties vai krist panikā. Vienkārši tā tas notiek, un ir labi to zināt.”

2021. gada vērojumi

Katru gadu janvārī Zviedrijas ziemeļos notiek drošības politikas konference, kuras gaitā apskata valsts un reģiona drošības jautājumus. Uzstājās galvenokārt zinātnieki, pētnieki un praktiķi. Šogad tika konstatēts, ka drošības situācija ir dramatiski mainījusies un šim pavērsienam ir veltīts radikāli jauns valdības lēmums „Valsts aizsardzības virziens 2021-2025“, kas paredz neitrālās Zviedrijas aizsardzības stratēģijas maiņu. Ja līdz šim (16 gadus) bija skaidrs, ka militārs uzbrukums Zviedrijā „ir maz ticams“ (osannolikt), tad tagad šis 2004. gada formulējums tiek nomainīts ar daudz nopietnāku konstatējumu – „bruņotu uzbrukumu Zviedrijai nevar izslēgt“. Parlaments šo pāreju uz jaunu doktrīnu ir  akceptējis.

Kāpēc mums tas ir svarīgi? Neitrālā Zviedrija lielā mērā un skaļāk signalizē par to, kas Ziemeļeiropā notiek. NATO dzelzsbetona saites ar sabiedrību šādu vēju virziena maiņu mums nepiedāvā. Zviedriem tas nozīmē, ka neatkarīgo valsti vēlas izmanot kā savu placdarmu Ziemeļeiropas iekarošanā visi iesaistītie. Ķīnu ieskaitot.

Tas nozīmē, ka šogad

Zviedrija reāli rēķinās ar kara iespējamību. Par 40% tiek palielināts finansējums bruņotajiem spēkiem. Pastiprināti resursi civilajai aizsardzībai.  Tiek gatavota stratēģija 3 mēnešu „būtisku traucējumu“ apstākļiem. Uzbrucējs būšot Krievija ar ambīcijām atjaunot kontroli pār Baltijas valstīm

un centieniem neļaut NATO aizstāvēt šo zonu. Valdības 17. decembra ziņojumā var izlasīt, kā šāds uzbrukums notiks, kādi būs ofensīvu virzieni, ieskaitot IT uzbrukumus. Tieši pēdējo zviedru stratēģi uzskata par īpaši nopietnu valsts aizsardzības sadaļu, jo „pārsteigumi, maldinoša informācija ir svarīga kara stratēģijas sadaļa internetā“.

Vai aukstā kara atgriešanās?

Zviedrijas aizsardzības ministrs uzskata, ka ar sabiedrību ir jārunā un ar situāciju līdzpilsoņi jāiepazīstina iespējami plaši. To sauc par modernu PR jeb laikam atbilstošām saitēm ar sabiedrību. Pēc viņa domām, Krieviju var uzskatīt par potenciālu agresoru, jo līdzšinējā pieredze Gruzijā, Krimā, Ukrainā un Baltkrievijā šādu secinājumu ļauj izvirzīt. Nevienam nav noslēpums, ka kara industrija joprojām ir Krievijas vadošā „tautsaimniecības joma“ un Kremļa bruņošanās ir gan dokumentēta, gan pierādīta. Pēc Petera Hultkvista domām, jau ilgi esam spiesti novērot IT uzbrukumus no Krievijas, kas tiecas sabotēt valstij un sabiedrībai svarīgus uzņēmumus un to darbu. Masīvi norisinās dezinformācijas karš pret Zviedriju un visu Rietumu pasauli, tiecoties  sagraut demokrātisko valstu vienotību un starptautisko attiecību kārtību. Tas, ka krievi ir gatavi uzbrukt militāri, lai sasniegtu konkrētus politiskus mērķus citās valstīs, nevienam vairs nav noslēpums, konstatē ministrs.

Situācija šodien nedaudz atgādina notikumu attīstību pēc Otrā pasaules kara, kad starp ideoloģiskajiem blokiem tika „nolaists dzelzs priekškars“ un iedarbināts „aukstais karš“.  To šodien arī var novērot internetā un mediju zonā. Vai nu liberālisms un demokrātija, vai konservatīvisms ar diktatūras valsti kā mērķi.

Taču kā ar mums pašiem? Vai esam gatavi iespējamās Kremļa okupācijas trīs mēnešu pašizolācijai bez veikaliem, elektrības (medijiem, interneta) un tīra ūdens?

Atzīšos, ka es pagaidām neesmu sagatavojusies.

Tas ir slikti.