Risinājumus noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas kavējošo faktoru novēršanai Valsts kontrole pēc veiktās revīzijas saskata četros virzienos.
Jārod vienota izpratne par tiesību normu piemērošanu
Revīzijā noskaidrots, ka vislielākās neskaidrības un grūtības piemērošanā rada Krimināllikuma normas, kas paredz personu saukšanu pie kriminālatbildības par krāpšanu. Proti, par piesavināšanos, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināmo maksājumu nomaksas, par politiskās organizācijas vai politisko organizāciju apvienības nelikumīgu finansēšanu, starpniecību nelikumīgā finansēšanā, nelikumīga finansējuma pieņemšanu un izspiešanu, par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, valsts amatpersonas bezdarbību, valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, joprojām arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Lai efektīvāk noteiktu pierādīšanas priekšmetu, Valsts kontrole iesaka izstrādāt vadlīnijas par tipiskiem pierādāmiem apstākļiem un saistītiem faktiem noteiktu kategoriju lietās, kā arī par tipiskiem palīgfaktiem, kam pievēršama uzmanība, izvērtējot pierādījumu izmantošanu kriminālprocesā. Vairums izmeklētāju, prokuroru un tiesnešu atzina, ka trūkst gan minēto vadlīniju par dažādiem noziedzīgu nodarījumu finanšu un ekonomikas jomā veidiem, gan pieredzes apmaiņas pasākumu par to izmeklēšanu.
Noziedzīgu nodarījumu finanšu un ekonomikas jomā pierādīšanai aizvien lielāka un pat izšķiroša nozīme ir netiešajiem pierādījumiem.
Tomēr izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem nav pietiekamu zināšanu un izpratnes par netiešo pierādījumu izmantošanu, un tādēļ tie praksē netiek pietiekami plaši izmantoti.
Tāpat trūkst vienotas izpratnes par to, vai kriminālprocesā ir nepieciešams pārbaudīt visas iespējamās saistītās epizodes un mēģināt pierādīt vainu attiecībā uz tām visām, vai arī laikus tiek noteikts, par kādu daļu izmeklēšana tiks veikta un kas būs pietiekami vainas pierādīšanai, lai personu sauktu pie kriminālatbildības. Valsts kontrole iesaka ieviest vienotu praksi, lai jau izmeklēšanas sākumā izmeklētājs ar uzraugošo prokuroru vienotos par izmeklēšanas virzieniem un robežām, ar ko ir pietiekami personas saukšanai pie kriminālatbildības. Tādējādi nebūtu jāvelta nesamērīgi resursi visu iespējamo epizožu un iespējamo saistīto nodarījumu noskaidrošanai un pierādīšanai.