VK secināja, ka krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma panākšana iespējami ātrā un efektīvā veidā ir atkarīga galvenokārt no pirmstiesas kriminālprocesa efektivitātes, kā arī valsts apsūdzības un tās uzturēšanas kvalitātes tiesā kopumā.
Revīzijā tika uzskaitīti būtiskākie pirmstiesas kriminālprocesu un iztiesāšanu negatīvi ietekmējošie faktori, kuru novēršanai ir jāveic nepieciešamie pasākumi. Tika secināts, ka ir jārod risinājumi ilgstošām problēmām, kas saistītas ar vienotas izpratnes trūkumu par tiesību normu piemērošanu, neskaidrību par būtiskākajiem pierādāmajiem apstākļiem un nepieciešamo pierādījumu kopumu vainas pierādīšanai.
Tāpat secināts, ka ir jārod ilgtermiņa risinājums regulārai un sistemātiskai izpētei par tiesību normu piemērošanu un neatliekami jāuzsāk vērtēt iespējas normatīvā regulējuma pilnveidei revīzijā konstatētajos gadījumos, kurus par būtiskiem risināmiem jautājumiem ir atzinuši tiesību normu piemērotāji, tiesību zinātnieki un ārvalstu eksperti.
Revīzijā tiek uzsvērts, ka ir jāizvērtē un jārod Latvijas situācijai piemērotākie ilgtermiņā realizējamie risinājumi krimināltiesiskās sistēmas attīstībai, proti, atbilstošākā rīcība, lai nodalītu "būtisko" no "mazāk būtiskā" un kvalificētākos resursus koncentrētu sarežģītāko un valsts intereses visbūtiskāk ietekmējošo kriminālprocesu izmeklēšanai, kā arī, lai kopumā mazinātu krimināltiesiskās sistēmas noslodzi.
Tāpat ir jāīsteno pasākumi, lai procesa virzītāji dažādās kriminālprocesa stadijās varētu saņemt kvalificētu "tehnisku" un konsultatīvu atbalstu.
Lai nodrošinātu krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību normu vienveidīgas, konsekventas prakses veidošanu un piemērošanu, Latvijas krimināltiesiskās sistēmas ietvaros izvērtēt un rast atbilstošākos risinājumus, Valsts kontrole piedāvā ieviest rīcības mehānismu, kādā iesaistītās institūcijas - prokuratūra, Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija un izmeklēšanas iestādes - regulāri veic pasākumus, lai identificētu tās Krimināllikuma normas, attiecībā uz kurām nav pietiekamas skaidrības piemērošanai un kuras praksē tiek interpretētas dažādi, vai ir citas problēmas piemērošanā, kā arī to, vai piemērošanas problēmas ir visu tiesību normu piemērotāju vidū vai raksturīgas tikai atsevišķu izmeklēšanas iestāžu kriminālprocesos, vai atsevišķos reģionos izmeklētājiem un prokuroriem.