Kardioloģe: Ko darīt, lai koronavīrusa infekcija neaizsprosto asinsvadus (6)

Viļņas Universitātes Santaras klīnikas kardioloģe Milda Kovaite nožēlo, ka daudzi cilvēki nenovērtē koronavīrusa viltīgumu. Cilvēki uzskata, ka tā ir tikai saaukstēšanās, bet šī slimība var nodarīt daudz lielāku kaitējumu veselībai.

Pēc vairākiem pētījumiem, kas veikti par šī koronavīrusa ietekmi uz hroniskām slimībām, zinātnieki ir pārliecināti, ka stiprināt imunitāti ir tikpat svarīgi, kā arī pareizi kontrolēt asinsriti. Saskaņā ar zinātnieku datiem, tromboze ir viena no bīstamākajām Covid-19 komplikācijām.

- Kā COVID-19 infekcija ietekmē sirds un asinsvadu slimības?

Kardioloģe Milda Kovaite: Tiek novērots, ka daļa pacientu ar koronavīrusa infekciju mirst trombozes komplikāciju dēļ. Ir vairāki mehānismi, kuru dēļ attīstās venozas trombozes, kā arī arteriālās trombozes, lai gan tās notiek retāk.

Pamatojoties uz dažādiem pētījumiem, aptuveni 20- 30% pacientiem, kas ārstēti slimnīcā no koronavīrusa infekcijas, ir trombozes risks, bet pacientiem, kas ārstēti reanimācijā, trombozes risks ir vēl lielāks - aptuveni par 50%.

Pat plaušu asinsvados var veidoties recekļi. Tas norāda, ka koronavīruss provocē bīstamu protrombotisku stāvokli.

- Kāpēc tik svarīgs ir šis zinātnieku secinājums?

Kardioloģe Milda Kovaite: Kādu laiku bija viedoklis, ka koronavīruss visvairāk mērķē uz plaušu audiem, ietekmē plaušu alveolas. Pētījumi ir parādījuši, ka koronavīruss spēj sabojāt arī endotēlija šūnas, kas ir asinsvadu sieniņu iekšējais apvalks.

Koronavīrusa infekcija izraisa vispārēju iekaisuma reakciju organismā, līdz ar to aktivizējas recēšanas sistēma un palielinās trombu veidošanās risks asinsvados. Tas parasti notiek vēnās (dziļo vēnu tromboze kājās). Ilgtermiņā šie trombi var ceļot ar asins plūsmu uz plaušu asinsvadiem. Kad tie aizsprostojas, skābekļa pietrūkst vēl vairāk.

Dažiem pacientiem novērota diseminēta intravaskulāra koagulācija, kas ir atšķirīgs recēšanas sistēmas traucējums. Šīs slimības laikā recekļi veidojas dažos asinsvados, bet citur tie asiņo, kas noved pie recēšanas faktoru izsmelšanas.

Tādēļ visi pacienti ar koronavīrusa infekciju, kuri ir uzņemti slimnīcās, no pirmās dienas tiek ārstēti ar profilaktisku antikoagulantu devu. Šādu ārstēšanu var turpināt arī tad, kad pacienti tiek izrakstīti no slimnīcas.

Līdz šim zinātnieki ir sprieduši, kādai antikoagulantu devai ir jābūt pēc Covid-19 infekcijas atklāšanas.

Viena no dabiskajām alternatīvām asinsrites traucējumu un trombozes profilaksei ir natokināze - ferments, kas iegūts no raudzētām sojas pupām. Salīdzinot ar citiem antikoagulantiem un fibrinolitiķiem, natokināze neizraisa blaknes, tā viegli uzsūcas zarnu traktā. Ir valstis, kurās natokināze ir pat iekļauta anesteziologu ārstēšanas shēmās. Natokināzi ieteicams lietot kopā ar heparīnu.

- Vai pētījumu rezultātus var izmantot klīniskajā praksē?

Kardioloģe Milda Kovaite: Katrs pētījums ir svarīgs. Tagad mēs zinām, ka visiem pacientiem, kuri Covid-19 infekcijas dēļ ir nokļuvuši slimnīcā, ir jālieto zāles asins recēšanas mazināšanai. Ģimenes ārstiem ir svarīgi, lai pacienti, kuri ir izrakstīti no slimnīcas, būtu rūpīgi novērojami mājās. Ir gadījumi, ka cilvēks, kas izrakstīts no slimnīcas, mājās pēkšņi nomirst. Un viens no iemesliem ir trombemboliska komplikācija. Tādā veidā koronavīruss palielina mirstību no sirds un asinsvadu slimībām.

- Daži domā, ka koronavīruss uzvedas kā gripas vīruss, jo to arī cilvēki izjūt līdzīgi kā saaukstēšanos.

Kardioloģe Milda Kovaite: Gripa nav saistīta ar trombozi. Gripa izraisa pneimoniju (kā koronavīruss, kas tieši ietekmē plaušu audu alveolocītu šūnas).

Arī gripa var bojāt sirds muskuļa šūnas un izraisīt akūtu sirds mazspēju. Šī komplikācija ir saistīta arī ar paaugstinātu mirstību, kas mēdz notikt arī ar jauniešiem.

Tikmēr koronavīruss ir vairāk bīstams gados vecākiem cilvēkiem, jo īpaši tiem, kuri slimo ar dažādām hroniskām slimībām.

Tomēr mēs nekad nevaram garantēt, ka nemirs bērns, kurš inficējies ar koronavīrusu. Koronavīruss izraisa trombembolijas komplikācijas arī jaunākiem, darbaspējīgiem cilvēkiem.

Diemžēl mēs nezinām, kas notiks ar tiem, kas pārslimojuši ar Covid-19 infekciju, kādas var būt sekas, jo tādi dati vēl nav savākti.

Ir skaidrs, ka masveidīga saslimstība ar koronavīrusa infekciju palielina sirds un asinsvadu saslimstību, kā arī mirstību.

Būs sarežģītāki infarkti un citu neārstēto slimību sekas – šie rezultāti kļūs skaidri, kad pandēmijas inficēto un mirušo skaitļi kļūs mazāki. Palielināsies arī pacientu skaits ar citām hroniskām slimībām, un viņu stāvoklis pasliktināsies.

- Ar ko var būt noderīgi augu izcelsmes preparāti?

Kardioloģe Milda Kovaite: Cilvēka organismā ir vairāki fermenti, kas atbild par asins recēšanu, bet ir tikai viens - plazmīns, kas sadala nešķīstošus asins proteīnus jeb fibrīnu (dažos gadījumos fibrīns ir noderīgs, piemēram, brūci nevar sadziedēt bez fibrīna).

Ir pierādīts, ka augu vielas var labi sadalīt fibrīnu. Piemēram, natokināze. 1980. gadā japāņu zinātnieks Hirojuki Sumi pierādīja, ka natokināze spēj sadalīt fibrīnu, veicot līdzīgu procesu kā cilvēka ķermenī esošais plazmīns, bet natokināzes ietekme ir apmēram četras reizes lielāka.

Lai gan joprojām trūkst klīnisko pētījumu par natokināzi un Covid-19, arvien vairāk ārstu un zinātnieku ierosina izmantot natokināzi kā līdzekli Covid-19 komplikāciju samazināšanai.

Ierastie trombolītiskie līdzekļi ir injicējami, īslaicīgi lietojami un izraisa blaknes, tāpēc tie nav piemēroti ilgstošai trombozes profilaksei, bet natokināze varētu uzlabot klīnisko prognozi pacientiem ar infekcijas un iekaisuma slimībām.

- Karantīnas laikā daudzi cilvēki ir spiesti atteikties no sava aktīvā dzīvesveida? Ko iesaka kardiologi?

Kardioloģe Milda Kovaite: Problēma ir tā, ka karantīna ir novedusi pie daudziem nopietniem ierobežojumiem - sēdēšana, mazkustīgs dvīvesveids – un tie ir bīstami asinsvadiem. Ir arī citi riska faktori, piemēram, aptaukošanās.

Veselīgs dzīvesveids, svara korekcija, sabalansēts uzturs – tas ir ļoti svarīgi karantīnas laikā. Mēs nevaram atļauties atslābt un neievērot veselīgu dzīves veidu.

Karantīnas laikā vajag sportot, vingrot, neļaut slinkot muskuļiem un rūpēties par savu asinsriti. Ja mēs lielāko dienas daļu sēžam, maz kustamies, jau tāpēc vien palēninās asins plūsma. Ja asins plūsma palēninās, recekļi veidojas ātrāk.

Cilvēkiem ar mazkustīgu dzīvesveidu jābagātina savs ēdiens ar aktīvajām vielām, kas samazina recekļu veidošanās risku.

- Vai var teikt - ja ir aizdomas par koronavīrusa infekciju vai tests ir pozitīvs, ir nepieciešams rūpēties arī par savu asinsriti?

Kardioloģe Milda Kovaite: Ja inficēta persona ārstējas mājās, ir lietderīgi bagātināt organismu ne tikai ar vitamīniem un minerālvielām, bet arī ar natokināzes fermentu. Mums visiem ir jācenšas izvairīties no Covid-19 infekcijas attīstības smagā formā un recekļu veidošanās riska.

Tikmēr aspirīns un antirecēšanas zāles nav ieteicamas pacientiem, ja viņi nesaņem stacionāro ārstēšanu. Nevar būt tā, ka cilvēks izdomāja kādu laiku dzert aspirīna tabletes, un viss būs labi. Jābūt skaidrām norādēm, kad aspirīnu var lietot. To var izlemt tikai ārsts.

Labai asinsritei ir nepieciešami arī antioksidanti, un viens no spēcīgākajiem ir olīveļļā esošais hidroksitirozols. Hidroksitirozols ne tikai neitralizē brīvos radikāļus, bet arī stiprina organisma antioksidantu sistēmas.

Laboratoriskie testi ir parādījuši hidroksitirozola pretvīrusu aktivitāti – šī nelielā polifenola molekula veiksmīgi mazināja dažādas gripas vīrusu variācijas, kā arī putnu un cūku gripas izraisītājus.

Vēl viens svarīgs padoms par koronavīrusa infekciju ir tas, ka zāles nedrīkst pārtraukt lietot, ja tās nozīmējis kardiologs. Koronavīrusa infekcijas gadījumā kardiovaskulāro slimību ārstēšana nodrošina labāku iespēju izdzīvot.