Tokijas Akasakas geišu rajona "lielā māsa" Ikuko meklēt laimi galvaspilsētā ieradās tālajā 1964. gadā. Jaunajai meitenei pavērās plaša pasaule un iespējas, kuras arī viņa prata izmantot. Šodien Ikuko ir plaši pazīstama geišu sarunu mākslas skolotāja. Tomēr koronavīrusa pandēmija ir izraisījusi viņā bailes par gadsimtiem seno profesiju. Vai tā spēs izdzīvot? Ieskatīsimies foto, kā norit geišu ikdiena.
Mūsdienās geišu skaits samazinās, un Covid-19 pandēmija Ikuko un viņas kolēģēm sagādāja patiešām sāpīgus triecienus - Japānā izsludinātā ārkārtas stāvokļa dēļ viņas vairākus mēnešus nevarēja strādāt vispār, un var tikai minēt, kas notiks tālāk... Ja ir fiziskās distancēšanās noteikumi, saskarsme zaudē kvalitāti. "Sēžot tuvu klāt, var kaismīgi runāt, tava degsme ir sajūtama," stāsta melnā zīda kimono tērptā Ikuko. "Kad jāsēž divu metru attālumā vienam no otra, saruna nevedas." Skaidrs ir viens - geišu kultūra nav baudāma tiešsaistē vai pat divu metru attālumā. Tās skaistumu un grāciju nevar pilnībā novērtēt ar sejas masku. Tāpēc ļoti jācer, ka pandēmijas ēna drīz izgaisīs un atkal saule izgaismos geišu ikdienu.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)