Zinātnieks norāda, ka pašlaik problēma ir tā, ka tieši šajā dzelksnītī ir notikušas 17 mutācijas, kas ir skārušas šo saistības vietu. Līdz ar to parādās spekulācijas, ka vakcīnas vairs nederēs, līdz ar to būs jāmaina arī vakcīnās esošā informācija.
“Līdz šim nav nekādu pierādījumu, ka tās mutācijas, kas ir padarījušas vīrusu lipīgāku, būtu padarījušas to mazāk jutīgu pret vakcīnu. Antivielas tāpat veidojas, un tās spēj bloķēt konkrēto vīrusa paveidu.
Vīrusa mutāciju būs daudz, ar to jārēķinās. Taču labā ziņa ir tā - ja mēs varam ievadīt šūnā informāciju par jebkuru proteīnu un ātri piespiest šūnu sintezēt to, ko vajag, lai veidotos antivielas, tas norāda, ka mēs esam tādā pašā situācijā kā ar gripas vakcīnu,” saka Kalviņš.
Viņš piebilst, ka ir riski, par ko jārunā, jo uzdevums ir sarežģīts – radīt imunitāti septiņiem miljardiem pasaules iedzīvotāju. Tomēr jāsaprot, ka vakcinējoties riski ir desmitiem un pat simtiem reižu mazāki nekā tad, ja nevakcinējamies.
Kalviņš min, ka Latvijā būs nepieciešams vakcinēt 80% iedzīvotāju, lai izveidotos vakcīnas radīta pūļa imunitāte.
“Lai to izdarītu gada laikā, mums dienā ir nepieciešams vakcinēt aptuveni 8250 cilvēkus dienā. Kas notiek šobrīd ar vakcinācijas tempiem, mēs redzam – ar šādu tempu, ja tā vakcinācija tā arī tiks pabeigta, tad arī to vakcīnu vairs nevajadzēs,” norāda Kalviņš.
Pilnu raidījuma "Nauda runā" ierakstu ar Ivaru Kalviņu un Jāni Ošleju skaties TVNET tiešsaistes žurnālā Klik!