Tikai 4% respondentu norādījuši, ka, viņuprāt, plastmasas piesārņojums neietekmē vidi un cilvēkus un 5% atzinuši, ka nezina tā ietekmi. Interesanti, ka starp cilvēkiem ar trīs un četriem bērniem šie rādītāji ir krietni augstāki – 13% uzskata, ka piesārņojums neko neietekmē, kas ir trīs reizes augstāks rādītājs par to, kā atbildējušas pārējās respondentu grupas, savukārt 29% atbildējuši, ka nezina par šo ietekmi.

Tai pašā laikā tikai mazliet vairāk kā desmitā daļa (11%) iepērkoties apzināti piedomā un pielāgo savus paradumus, lai pirkto produktu iepakojums saturētu mazāk plastmasas,

radot mazāk atkritumu, vai būtu pārstrādājams. Gandrīz divreiz pozitīvāki rezultāti ir starp respondentiem, kuri norādījuši savus personīgos ienākumus līdz 150 EUR, proti – starp tiem teju piektā daļa (19%) pielāgo iepirkšanās paradumus tam, lai produktu iepakojums saturētu mazāk plastmasu vai būtu pārstrādājams. Teju puse (49%) no visiem respondentiem priekšroku dod videi draudzīgākiem produktiem, ja veikalā, kurā iepērkas, ir tāda iespēja, savukārt 39% respondentu tam vispār nepievērš uzmanību.

“Jo vairāk uzņēmumu pārorientēsies uz ilgtspējīgu ražošanu, jo vairāk patērētāju izvēlēsies šādus produktus – arī dati skaidri iezīmē, ka svarīgi, lai šie produkti būtu pieejami lielākajās veikalu ķēdēs, atvieglojot patērētājam paradumu maiņas procesu,” teic “Carlsberg” zīmola vadītājs Tomas Piliponis. 

Jautāti par paradumiem izmantot atkārtoti lietojamo ūdens pudeli, maisiņu un citas plastmasas alternatīvas, 45% norādījuši, ka tā dara ikdienā. Nedaudz vairāk kā piektā daļa (22%) atzinuši, ka neizmanto šīs alternatīvas tik bieži, cik gribētos, bet 23% tās izmanto, cik bieži vien var. Tikai desmitā daļa respondentu ikdienā neizmanto nekādas plastmasas alternatīvas, skaidri iezīmējot cilvēku gatavību ilgtspējīgākiem iepakojumiem.

Aptauja veikta tiešsaistē 2020. gada nogalē, kopumā aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptauju veica pētījumu centrs “Norstat” pēc “Carlsberg” pasūtījuma.