Bezskaidras naudas maksājumu pieaugums ir neatgriezenisks process, taču arī skaidrā nauda apritē saglabāsies, intervijā aģentūrai LETA atzīmēja Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.
Vilks: Bezskaidras naudas maksājumu pieaugums ir neatgriezenisks process
Viņš norādīja, ka Covid-19 pandēmijas dēļ pēdējos mēnešos ir ļoti ierobežotas iespējas apmeklēt veikalus, dažādas iestādes, tādēļ bezskaidras naudas norēķinu aktivitāte viennozīmīgi būs augusi, kompensējot to, ko nevar izdarīt fiziski, un daudzi pie tā pieradīs. Taču bezskaidras naudas maksājumu popularitāte augtu arī tad, ja nebūtu Covid-19 pandēmijas.
"Arī tad, ja nebūtu Covid-19, mēs redzētu bezskaidras naudas maksājumu pieaugumu. Tas ir neatgriezenisks process, un tā tas notiek Skandināvijā un daudzās citās valstīs, kurās ir moderns banku sektors," sacīja Vilks.
Tajā pašā laikā Vilks uzsvēra, ka arī skaidrā nauda turpmāk vairāku iemeslu dēļ saglabāsies. "Ja mēs paskatāmies uz pasaules datiem, tad kopējais naudas apmērs pieaug abās pusēs - gan bezskaidrās, gan skaidrās naudas norēķinos," sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis.
Vienlaikus Vilks norādīja, ka skaidrās naudas gadījumā ļoti būtiski ir nodrošināt tās pieejamību.
"Nav noslēpums, ka Latvijā ir lauku reģioni, kuros līdz bankomātiem ir jāmēro pietiekami tāls ceļš. Mēs arī zinām, ka samazinās banku filiāļu un šur tur bankomātu skaits. Šī ir joma, ko noteikti vajadzētu sabalansēt. Skaidras naudas pieejamībai ir jābūt. Tas ir jautājums, ko, iespējams, var risināt arī saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu," teica Vilks.
Viņš arī minēja, ka, iespējams, ir jāvērtē, vai no vietām, kur bankomātu tīkls ir ļoti blīvs, tos var pārvietot uz vietām, kur bankomātu sasniedzamība ir vājāka. "Sabalansētība ir svarīga, un mums ir jābūt sociāli atbildīgiem," pauda Vilks