Āgenskalnā, Nometņu ielas klusajā posmā, ir kāda mīlīga piparbodīte, kur apkaimes ļaudis mēdz ieskriet pēc veļas pulvera, šampūna, zobu pastas, kafijas, saldējuma. Veikalā rosās pārdevēja, kas ar siltu smaidu un dzīvespriecīgu “Labdien!” sagaida jebkuru ienācēju, uzminot viņa vajadzību no pusvārda, papļāpājot par niekiem un reizēm iejūtoties arī psihoterapeita lomā. Tā pārdevēja esmu es.

Pārdevējas lomā esmu pieredzējusi visdažādākos brīnumus: blēdīšanos ar naudu jau pirmajā darbadienā, zādzības, pakaļdzīšanos, raudošu pircēju mierināšanu, slavenību ciemošanos, aktrišu un dziedoņu performances, izpalīdzēšanu tūristiem un garāmgājējiem, negaidītas atkalsatikšanās, dāvanas no pastāvīgajiem klientiem un daudz ko citu. Pastāstīšu par dažiem no tiem!

Operas ārija pie pulveru plaukta

Kādudien veikalā ieklīda solīds kungs labākajos gados. Uzmanīgi pētīja veļas mazgāšanas līdzekļu sortimentu un piepeši sāka dziedāt operiskā balsī. Vienkārši stāvēja pie pulveru plaukta un no sirds blieza vaļā Andrea Bočelli “Bésame Mucho”.