Ko Krievijas varas mediji ziņo par Rietumos ražotajām vakcīnām? (28)

Re:Check kopš pandēmijas sākuma vairākkārt rakstījis, kā to atspoguļojuši mediji Krievijā. Pat valsts televīzija Pirmais kanāls jau pavasarī sēja šaubas par gaidāmajām vakcīnām. Tā izplatīja nepamatotas sazvērestības teorijas, ka miljardiera Bila Geitsa finansētās vakcīnas nogalinājušas simtiem tūkstošus cilvēku un viņš esot ieinteresēts arī Covid-19 izplatībā. 

Līdz ar pirmās Rietumos tapušās Pfizer/BioNTech vakcīnas testēšanu sākās jauns dezinformācijas vilnis. Apskatījām, kas ir galvenie izmantotie naratīvi un kā tie top. 

Nāves testu laikā

 “Alerģija, paralīze, sāpes – ar Pfizer vakcīnu sākušās problēmas.” Tā pieteikts NTV sižets, kas tapis pāris dienu pēc vakcinācijas sākuma ES valstīs. Sižetā pausts, ka vakcīnas testu laikā miruši seši cilvēki. Taču netika pateikts, ka četri no sešiem vispār nesaņēma vakcīnu, bet gan placebo jeb sālsūdeni, un arī pārējo divu cilvēku nāves nebija saistītas ar vakcīnām. Tāpat sižetā netika minēts, ka testos piedalījās gandrīz 44 tūkstoši cilvēku. Gan nāvju skaits, gan to cēloņi ir atbilstoši mirstības rādītājiem attiecīgā sabiedrības grupā. 

Līdzīgā veidā testu rezultāti izklāstīti vēl vienā NTV sižetā, minot vēl citas it kā vakcīnas radītās nopietnās blaknes. Taču testu rezultātu pārskatā norādīts, ka konkrētās veselības problēmas nav saistāmas ar vakcīnu. ASV Pārtikas un zāļu pārvalde, saskaņojot vakcīnu, kā izplatītākās blaknes minēja sāpes injekcijas vietā, galvas un muskuļu sāpes, nogurumu, drudzi. Patiesībai atbilst ziņa par iespējamu alerģisku reakciju – tāda jau vakcinācijas sākumā tika konstatēta diviem cilvēkiem Lielbritānijā.

Mirušie pēc vakcīnas vai tās dēļ?

Ievadot vārdu Pfizer telekanālu NTV, RenTV vai Rossija 24 interneta vietņu meklētājos, cita pēc citas rindojas ziņas par cilvēkiem, kas miruši pēc vakcīnas saņemšanas. Taču vismaz pagaidām nav pamata šīs nāves saistīt ar vakcīnu. Tipisks ir stāsts par Portugālē pāris dienu pēc vakcinācijas mirušu slimnīcas darbinieci. Portugāles atbildīgās iestādes jau sākotnēji norādīja, ka nav aizdomu par vakcīnas ietekmi, un to apstiprināja arī autopsijas pirmie rezultāti. Krievijas mediji, atsaucoties uz britu tabloīda Daily Mail portālu, šo ziņu izplatīja vēl pirms atzinuma. Populārais telekanāls RenTV vēsti papildināja ar teikumu: “Atzīmēsim, ka Krievijas ārsti jau agrāk brīdināja ASV kolēģus par Pfizer vakcīnas bīstamību”. Atsauce ir uz Krievijas epidemioloģijas un biomedicīnas centra vadītāju, kurš izteicies, ka Pfizer vakcīna var būt bīstama cilvēkiem ar alerģijām. Šajā centrā tapusi Krievijas vakcīna Sputnik V.

Tāpat ar skaļiem virsrakstiem tiek ziņots par gadījumiem, kad Eiropas valstis atbilstoši atklātības principam ziņo par vakcinētu cilvēku nāvēm veco ļaužu namos. “Šveicē pēc Pfizer vakcīnas fiksēts letāls iznākums,” vēstīja ziņu aģentūras Tass virsraksts. Tikai tālāk ziņā lasāms, ka miris 91 gadu vecs cilvēks un nāvei nav saiknes ar vakcīnu. Ar tikpat biedējošiem virsrakstiem pasniegtas ziņas par mirušiem cilvēkiem Norvēģijā. Arī tur nāves fiksētas pansionātos, un nav nekādu liecību, ka tās būtu saistītas ar vakcīnu. Tikai retā ziņā atrodams Norvēģijas iestāžu skaidrojums, ka veco ļaužu aprūpes namos ik nedēļu kopumā mirst ap 400 cilvēku. 

NTV ar virsrakstu “Smagas komplikācijas pēc vakcinācijas izziņoja Polijā” vēsta par Polijā apkopotajām blaknēm. No 37 gadījumiem 32 blaknes bijušas vieglas, četros vidēji smagas, bet vienā – smagas. Polijā ziņojuma laikā vakcīnu bija saņēmuši aptuveni 260 tūkstoši cilvēku.  

Pirmais kanāls sižetu veltīja arī ASV medmāsai, kas noģība neilgi pēc vakcīnas saņemšanas tiešajā ēterā. Arī šī ziņa tika papildināta ar apgalvojumiem, ka ASV ar vakcīnām un vakcināciju ir problēmas. Šis gadījums guva plašu uzmanību dažādās sazvērestības teoriju lapās, neraugoties uz to, ka pati medmāsa vēlāk skaidroja, ka viņa mēdz zaudēt samaņu, jūtot sāpes, un tam nav saiknes ar vakcīnu.  

Jānorāda, ka saskaņā ar ziņu aģentūras Bloomberg apkopotajiem datiem līdz 13.janvārim ASV vien bija izlietoti vairāk nekā 32 miljoni vakcīnu. Ar Pfizer/BioNTech vakcīnām tur sāka vakcinēt 14.decembrī, savukārt Moderna vakcīnu, kas ir otra ASV saskaņotā, ārstniecības iestādēm sāka piegādāt 21.decembrī. 

Pansionāti kā “izmēģinājuma poligoni”

NTV sižetā arī biedē saistībā ar vakcināciju veco ļaužu namos. To iemītnieki daudzās valstīs atzīti par prioritāri vakcinējamiem, jo veciem cilvēkiem inficēšanās ar Covid-19 ir dzīvībai bīstamākā un šajos namos vīruss var viegli izplatīties. Televīzija pauž, ka Eiropas pansionāti “cits pēc cita kļūst par izmēģinājuma poligoniem” un neatturot no vakcinēšanas pat tas, ka “pacientam jau ir pāri simts”. Turklāt ne visi cilvēki saprotot, kas ar viņiem tiek darīts. 

Vakcīna esot bīstama glabāšanas temperatūras dēļ

Tajā pašā sižetā teikts, ka process sācies ar lielām problēmām, no kurām galvenā – ne visur esot izdevies vakcīnas piegādāt atbilstošā temperatūrā, un tas nozīmējot, ka vakcīna ir bīstama. Konkrēti pieminēta tikai Vācija, kur 1000 vakcīnu tiešām tika aizsūtītas atpakaļ, jo radās bažas, vai transportējot visu laiku ir nodrošināta prasītā mīnus 70 grādu temperatūra. Pirmajā vakcinācijas nedēļā Vācijā vakcinēja nepilnus 266 tūkstošus, bet līdz 12.janvārim – 758 tūkstošus cilvēku.

13.janvārī ziņu aģentūra Ria Novosti un tūlīt arī citi Krievijas mediji vēstīja, ka “Lietuvā uz laiku apturēta vakcinācija ar Pfizer/BioNTech”. Vesti Ru pat steidza paziņot, ka vakcīnas ir sabojātas. Patiesībā tika apturēta un drīz vien atjaunota tikai vienas porcijas piegāde uz divām Lietuvas slimnīcām, jo radās bažas, ka nav ievērota prasītā temperatūra. Ria Novosti vakarā ziņu papildināja, norādot, ka apturēta tikai daļa, bet nepievienoja tajā jau pēcpusdienā pieejamo informāciju, ka pēc sazināšanās ar ražotāja pārstāvi piegāde atzīta par drošu. 

Eiropā vakcīnai neuzticoties

Visbeidzot, Kremlim uzticīgie mediji uzsver it kā lielo sabiedrības pretestību. “Briti atsakās no Pfizer vakcīnas, baidoties no blaknēm,” ziņoja kanāls Rossija 24. Ziņa balstīta faktā, ka Lielbritānijā nevēlas vakcinēties 20 procenti iedzīvotāju. Savukārt kanāls Rossija1 stāstīja, ka “Beļģija un Francija ne pārāk uzticas Pfizer”. Francijā patiesi vēlme vakcinēties jau tradicionāli ir izteikti zema. Beļģijā vienas aptaujas dati rāda, ka vakcinēties uzreiz vai drīzumā grib trīs ceturtdaļas. Rossija1 žurnāliste norāda uz divām trešdaļām. Jebkurā gadījumā gan Lielbritānijas, gan Beļģijas rādītāji ir krietni labāki nekā pašas Krievijas, kur, kā noprotams, skepse ir daudz lielāka. Interfax decembra vidū ziņoja, ka Krievijā gatavi vakcinēties 42% cilvēku. To īpatsvars, kuri nevēlas, netiek norādīts. 

Krievijas telekanālos ziņotais viegli sasniedz auditoriju Latvijā ne tikai caur televizoru ekrāniem, bet arī ar sociālo mediju palīdzību. Piemēram, ar vienu no NTV sižetiem, kas runāja par sešām nāvēm Pfizer/BioNTech vakcīnu testos, Facebook dalījās pat 10 tūkstoši cilvēku. Liela daļa no tiem Latvijā.