Kultūras ministrs lūdz arhitektu kopienas skatījumu par Nacionālās koncertzāles novietni (8)

Raksta foto
Foto: Zane Bitere/LETA

Lai kvalitatīvi, operatīvi un ar sabiedrības atbalstu virzītos tālāk, nepieciešams arhitektu kopienas vienojošs skatījums par Nacionālās akustiskās koncertzāles novietni, norāda kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Kā informēja ministra padomniece Inga Vasiļjeva, Kultūras ministrija (KM) ir saņēmusi Latvijas Arhitektu savienības (LAS) atbildi, kurā organizācija pauž gatavību uzņemties ministra aicinājumu paust vienotu viedokli par akustiskās koncertzāles atrašanās vietu.

Puntulis apliecināja, ka atbildē LAS ir izklāstījusi redzējumu par procesa gaitu, sadalot to vairākos posmos. Ministrs atsaucās uz LAS nosūtīto aicinājumu vēstuli un uzsvēra, ka KM ir būtisks laika un finansiālais rāmis, kurā būtu paveicams minētais uzdevums, ja tas tiek pieņemts, savukārt - procesa organizācija un realizācija pilnībā ir LAS rokās.

"Mūsu kopīgais mērķis ir viens - nacionālās akustiskās koncertzāles klātesamība valsts un Rīgas kultūrtelpā,"

norādīja Puntulis, akcentējot, ka KM darbojas koncertzāles projekta darba grupa, kurā arhitektūras kopiena ir plaši pārstāvēta. Viņš klāstīja, ka arī šīs darba grupas ietvaros arhitektu viedokļi ir diametrāli pretēji un savstarpēji izslēdzoši. 

Ministrs skaidroja, ka tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc viņš vērsās pie LAS, lai tā paustu vienotu viedokli. Tāpat Puntulis pauda gandarījumu, ka organizācija ir apņēmības pilna to veikt.

Savukārt šodien televīzijas kanāla "Rīga TV24" raidījumā "Dienas personība" Puntulis pauda uzskatu, ka, viņaprāt, akustiskās koncertzāles novietne Elizabetes ielā 2 ir labākais risinājums, turklāt tāds ir arī valdības lēmums, kas nav mainīts. Ministrs atzina, ka neredz arī pamatu, kāpēc valdībai šo lēmumu vajadzētu mainīt.

Runājot par sabiedrībā valdošajiem neviennozīmīgajiem viedokļiem attiecībā uz iespējamo koncertzāles novietni, Puntulis sacīja, ka arī iepriekšējās reizēs, kad runāts par citām iespējamām koncertzāles atrašanās vietām, tieši arhitektiem un ekspertiem bija liela nozīme sabiedrības viedokļa veidošanā. Ministrs uzsvēra, ka tas ir saprotami, jo runa ir par arhitektonikas būvi.

"Mūsu darba grupā arī ir vairāki ievērojami arhitekti un arī starp viņiem ir diametrāli pretēji viedokli - vieni atbalsta, otri noliedz, bet trešie daļēji piekrīt un daļēji nepiekrīt. Es vērsos pie LAS ar lūgumu vienoties savā starpā un piedāvāt vienu, viņuprāt, ideālu vietu koncertzālei. Es ļoti ceru, ka tā ir Elizabetes iela 2," pauda kultūras ministrs.

Puntulis turpināja, sakot, ja LAS piedāvātā novietne nebūs Elizabetes iela 2, tad arhitektu vienojošajai organizācijai būtu jāpiedāvā alternatīva, par kuru arhitekti var vienoties. Viņš pauda sapratni, ka gaumes mēdz būt dažādas un arhitektu viedokļi var atšķirties, bet tieši tādēļ ir LAS, turklāt demokrātiskā sabiedrībā pastāv tāds instruments kā balsojums - arhitekti var balsot un pieņemt lēmumu ar balsu vairākumu, vai nāk klajā ar kādu citu risinājumu.

"Nāciet klajā ar vienu konkrētu vietu vai modeli, nevis ar 100 dažādām versijām. Darba grupā mums ir pietiekami daudz lietu, par kurām jāpanāk vienošanās. Ja vēl arhitekti savā starpā nav panākuši vienošanos, tad tas visu šo lietu padara vēl sarežģītāku," pauda kultūras ministrs.

LETA jau rakstīja, ka kultūras ministrs jau iepriekš aicinājis LAS paust vienotu viedokli par akustiskās koncertzāles atrašanās vietu. 

Janvāra sākumā LAS padome panāca vienošanos par konkrētu rīcības plānu koncertzāles būvniecības vietas noteikšanai un šis plāns tiks piedāvāts Kultūras ministrijai (KM), aģentūrai LETA iepriekš sacīja savienības prezidents Juris Poga.

Pērn decembra vidū notika KM Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstības darba grupas tiešsaistes sanāksme, kuras locekļi tika iepazīstināti ar aktuālo informāciju par izpēšu rezultātiem par Elizabetes ielā 2 - dendroloģisko izpēti un padziļinātu ēkas pamatu un pāļu tehnisko izpēti, ko realizēja VAS "Valsts nekustamie īpašumi".

Valdība apstiprinājusi nacionālās koncertzāles projekta attīstību Elizabetes ielā 2, kurā kādreiz atradās Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Komunistiskās partijas Centrālkomiteja, vēlāk - "Pasaules Tirdzniecības centrs".

Aptuveni 20 arhitektu grupa vērsās Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, aicinot piešķirt kultūras pieminekļa statusu ēkai Rīgā, Elizabetes ielā 2. Savukārt Nacionālā arhitektūras padome rosinājusi KM izveidot Nacionālās koncertzāles projekta darba grupu ar iesaistīto jomu profesionāļiem, kuras uzdevums, iesaistot sabiedrību, būtu veidot kvalitatīvu arhitektūras procesu un izstrādāt projekta īstenošanas ceļa karti.

Kopš valdības lēmuma ir izskanējuši ļoti atšķirīgi viedokļi par koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu