Urbanovičs: Bez nesmukas darbošanās kuluāros NA piedāvātajiem grozījumiem Saeimā nav izredžu (3)

Politiķis pauda neizpratni, kāpēc balsojumā piedalījās partiju apvienību "Jaunā vienotība" (JV) un "Attīstībai/Par!" deputāti, jo nepiedalīšanās balsojumā varēja dot iespēju iesniegtos grozījumus noraidīt kvoruma trūkuma dēļ.

"Balsojums "pret", proti, piedalīšanās balsojumā faktiski bija balsojums "par", jo tā tika nodrošināts kvorums un grozījumu nodošana komisijām, līdz ar to tie, kas aktīvi cīnījās pret, aiz viltībaS vai muļķības panāca, ka šis jautājums tiek muļļāts ilgāk Saeimā," sacīja deputāts, atgādinot, ka JV pārstāvošais premjers Krišjānis Kariņš vēl nesen norādīja, ka šādai diskusijai patlaban Saeimā nav īstais laiks.

Vienlaikus Urbanovičs prognozē, ka, neskatoties uz likumprojekta nodošanu komisijām, grozījumiem Saeimā nav izredžu, jo Satversmes grozījumiem nepieciešamo 67 balsu ieceri atbalstošo politiķu vidū nav.

"Ja nebūs kādas nesmukas kuluāriskas darbošanās, izredžu grozījumiem Saeimā nav, jo vajag vismaz 67 deputātu balsis," skaidroja politiķis.

Kā ziņots, Saeima šodien izskatīšanai parlamenta komisijās nodeva nacionālās apvienības NA iesniegtos grozījumus Satversmē, kas paredz labot Satversmes 110.pantu, konstitucionāli nostiprinot sievietes un vīrieša veidotas ģimenes jēdzienu.

Par grozījumu nodošanu komisijai nobalsoja 47 deputāti, pret - 25 deputāti.

NA ieskatā valsts pamatlikumā nepieciešams skaidrāk definēt ģimenes jēdzienu. Šāda vajadzība, viņuprāt, radusies pēc Satversmes tiesas 12.novembrī pasludinātā sprieduma, kas ģimenes jēdzienā ietver arī "viendzimuma partneru ģimenes" un nosaka valstij "pienākumu aizsargāt un atbalstīt" tās. Partija uzskata, ka tas ir "patvaļīgs ģimenes jēdziena skaidrojums, kas neatbilst ne likumdevēja gribai, kas izteikta Satversmes 110.panta esošajā redakcijā, ne Latvijas sabiedrības izpratnei par to, kas ir ģimene".

Iesniegtajā likumprojektā rosināts Satversmes 110.pantā noteikt, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis), kā arī valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.

Tādējādi likumprojekts iezīmē trīs iespējamos ceļus, kā veidojas ģimene. Pirmais - laulības rezultātā. Otrais - asinsradniecības rezultātā, vecākiem, tai skaitā arī nelaulātiem, radot bērnu. Trešais - adopcijas rezultātā, kas no tiesiskā viedokļa Latvijas tiesību sistēmā pielīdzināms asinsradniecībai.