Zilās aitas kazu kalnā, kamielis ar neredzēti kuplu kažoku, mazais ķengurēns, kas brīžam izkāpj no mammas somas, Amūras tīģeris, kas, salam pieņemoties spēkā, jūtas īpaši labi un no slēpņa kā medījumu vēro apmeklētājus. Janvārī šos un citus zvērus Rīgas zooloģiskajā dārzā ir iespēja vērot ne vien dienā, bet arī vakara tumsā izgaismotās alejās un takās. Atliek vien siltāk apģērbties un doties nesteidzīgā pastaigā!
Lai gan zoodārzs ietinies baltā sniega sagšā, ir manāms, ka diena kļuvusi par pusstundu garāka un dzīvniekiem jau prātā pavasaris. Pandēmijas ierobežojumu dēļ iekštelpas apmeklētājiem pagaidām ir slēgtas, bet tas nekas - daudzus dzīvniekus, kas uzturas telpās, var vērot caur lielajiem stikla logiem, citi ņipri rosās aplokos. Tīģeri, ziemeļbrieži, lūši, antilopes, daudzveidīgā pūču kolekcija un mazie pērtiķīši kalitriksi, kā arī baseinā šņākuļojošie roņi un snaudošie pelikāni. Visus var vērot nesteidzīgie vakara apmeklētāji.
Ķengurēns paaudzies
Dienvidu puslodē šobrīd vasara pašā plaukumā, tāpēc nav brīnums, ka arī zoodārza ķenguru mītnē dzīve sit augstu vilni. Nesen mammas somu pameta purva valabiju mazulis, un nu tas, kārojot pēc mātes piena, tikai reizumis iebāž galvu savā iepriekšējā dzīves vietā pie pupa. Gadu mijā apmeklētāji ar sajūsmu stāstīja, ka rudā ķengura mazulis izbāzis galvu no somas.
Mazais, domājams, ķengurpuika, lēkā iekšā, ārā mammas somā, tāpēc ir varbūtība ieraudzīt mazuli.
Protams, var gadīties, ka mamma uzgriež apmeklētājiem muguru un mazuli nevienam nerāda. Ķengurēns pasaulē nāca pirms apmēram septiņiem mēnešiem, stāsta Rīgas zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns.