Latvijas Banka: Jautājums par neskaidras izcelsmes naudas aprites novēršanu Eiropā ir aktuāls joprojām (2)

"Tas, kas ir izdarīts Latvijā, ir ļoti labi. Latvijas reputācija cieta smagi, un es, strādājot ārvalstīs, to ļoti izjutu, jo bija ļoti daudz jautājumu, uz kuriem bija grūti atbildēt. Par to, ko Latvijas institūcijas un sabiedrība ir izdarījusi, cepuri nost. Taču jautājums par neskaidras izcelsmes naudas aprites novēršanu paliek. Joprojām ir daudzas jurisdikcijas - arī lielās un ietekmīgās Eiropas valstis -, kuras nav pietiekami pētījušas savas finanšu un juridiskās sistēmas," teica Vilks.

Viņš piebilda, ka

Latvija, Baltija un arī Skandināvija saistībā ar neskaidras izcelsmes naudas apriti saņēma ļoti jūtamus sitienus, kas ilgtermiņā ir bijis pozitīvs stimuls, lai daudzas lietas sakārtotu un vairs nepieļautu situācijas, kādas bija iespējamas agrāk.

Tajā pašā laikā Rietumos tas ir noticis tikai daļēji un politiskā griba šīs lietas mainīt joprojām ir salīdzinoši vāja.

"Tādēļ pašlaik ir situācija, kad no vieniem tiek prasītas pārmaiņas, otriem tiek dotas atlaides vai pārejas periodi. Es ļoti ceru, ka Eiropas Komisijai būs vēl vienotāka programma un kategoriska prasība transformēt un padarīt caurskatāmas finanšu sistēmas arī citās jurisdikcijās, lai finanšu sistēmas būtu vienādas. Kamēr tādos apjomos pastāv ārzonas, kamēr Eiropā ir jurisdikcijas, kurās joprojām notiek tas, kas kādreiz notika Latvijā, tas nav pieļaujams. Ir jāskatās uz pragmatiskiem risinājumiem, bet frontei ir jābūt vienotai, jābūt vienlīdzībai. Tas ir pats svarīgākais, un tad arī atrisināsies daudzi jautājumi," uzsvēra Vilks.

Viņš arī norādīja, ja ir vēlme atjaunot reputāciju, kā tas bija Latvijas gadījumā, ir jārīkojas maksimāli ātri un jādara, varbūt, pat vairāk, nekā no tevis gaida. "Mazai valstij diemžēl nav citas receptes. Tagad ir jāvērtē, kas ir bijis pārspīlēts, un bankām ir jādod iespēja riskus vairāk vērtēt pašām. Tās ir nevis brīvākas rokas, bet lielāka elastība. Šis jautājums ir svarīgs, un kopsaucējs noteikti tiks atrasts. Taču galvenās vadlīnijas viennozīmīgi ir jāsaglabā. Mūsu gadījums ir ļoti sarežģīts tieši ēnu ekonomikas dēļ," sacīja Vilks.

Viņš piebilda, ka lielāka elastība bankās arī ir viens no balstiem, kas varētu sekmēt kreditēšanas atjaunošanos. "Tam papildus ir jābūt tiesiskās vides sakārtotībai un, protams, pēc Covid-19 krīzes arī noteiktībai ekonomikā. Tas ir brīdis, kad banku kreditēšanā dinamikai atkal ir jāpagriežas pozitīvā virzienā," sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis.