Tālvadības puts tika izgudrota krietni agrāk nekā pats televizors, proti, pirmā persona, kas saņēma patentu par šādu ierīci, bija leģendārais izgudrotājs Nikolā Tesla tālajā 1898. gadā. Jāteic gan, ka tolaik tā bija tālvadība motorlaivai, taču tādu pašu principu pēc televizora izgudrošanas izmantoja televizora pults izstrādē.

Faktiski pirmā televizora tālvadības pults Rietumos parādījās pagājušā gadsimta vidū – 1950. gadā. Tolaik to dēvēja par ierīci “Slinkie kauli” jeb “Lazy bones”, un to ražoja elektronikas zīmols “Zenith Electronics”. Pirmā televizora tālvadības pults ar kabeli bija savienota ar pašu televizoru, un tolaik tas bija uzskatāms par revolucionāru izgudrojumu.  

1955. gadā parādījās pirmā tālvadības pults, kas jau līdzinājās mūsdienu modelim, proti, šī pults raidīja gaismas staru uz vienu no četrām televizora fotoelektriskajām šūnām un tādā veidā pārslēdza kanālus, ieslēdza un izslēdza televizoru vai regulēja skaņu. Šo pulti dēvēja par “Flashmatic”, un tā vizuāli līdzinājās kabatas lukturītim vai jocīgai spēļu pistolei. Arī pēc tam tālvadības pultis palēnām attīstījās, taču Padomju Savienībā šāda ierīce parādījās krietni vēlāk, un arī tad vairumam mājsaimniecību pults nebija.

 Pirmā tālvadības pults televizoram Padomju Savienībā parādījās 70. gados, taču, gluži kā pati pirmā pults pasaulē, bija savienota ar televizoru ar piecus metrus garu kabeli un nebija diži ērta lietošanai. Tikai pagājušā gadsimta 80. gados Savienībā sākās masveida tālvadības pulšu ražošana. Kādēļ līdz tam PSRS pulšu, varētu teikt, nebija?

Pastāv versija, ka vietējo televizoru vai citu elektroierīču ražotāji tālvadības pultis uzskatīja par slinkuma veicinātājām un uzskatīja, ka padomju ļaudis nav slinki kā rietumeiropieši un var piecelties, lai pārslēgtu kanālu ar pogām, kas atrodas uz paša televizora. Savukārt cits minējums pieļauj, ka tālvadības pults ražošana ievērojami sadārdzināja paša televizora ražošanas izmaksas, kas savukārt šo tehnoloģiju padarītu nepieejamāku plašai sabiedrībai. Trešā versija - padomju laikos nemaz nebija tik daudz televīzijas kanālu, lai rastos nepieciešamība televizoru bieži pārslēgt.