Par Vācijas kristīgo demokrātu (CDU) jauno līderi sestdien ievēlēts pašreizējais Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes premjerministrs Armīns Lašets, vairojot viņa izredzes kļūt par Angelas Merkeles pēcteci arī kanclera amatā.
Par Merkeles partijas CDU līderi ievēlēts Armīns Lašets
#Germany’s dominant party CDU voted for continuity on Saturday by electing Armin Laschet as leader, opting for the candidate who most resembles outgoing chancellor, Angela Merkel, in policy and style. pic.twitter.com/9g366a0G7E
— Holger Zschaepitz (@Schuldensuehner) January 16, 2021
59 gadus vecais Lašets, kurš pauda apņēmību turpināt Merkeles ieturēto centrisko kursu, otrajā balsošanas kārtā pārspēja konservatīvi noskaņoto Frīdrihu Mercu, kurš vēlas panākt CDU pavērsienu pa labi.
#BREAKING Merkel ally Armin Laschet elected Germany's CDU party chief: official pic.twitter.com/dZKkttWkJ4
— AFP News Agency (@AFP) January 16, 2021
No 991 delegāta, kas piedalījās balsojumā pirmajā partijas digitālajā kongresā, Lašetu atbalstīja 521, bet par Mercu balsoja 466. Četri delegāti balsojumā atturējās.
Trešajam kandidātam - ārpolitikas ekspertam Norbertam Retgenam - no cīņas nācās izstāties jau pēc pirmās balsošanas kārtas.
Jau septembrī gaidāmas Bundestāga kārtējās vēlēšanas, pēc kurām Merkele gatavojas atstāt politisko karjeru.
Tradicionāli par konservatīvo kandidātu uz kanclera amatu tiek izvirzīts CDU priekšsēdētājs.
Breaking: Armin Laschet wins CDU leadership race v Friedrich Merz. This potentially opens the door for Jens Spahn, Germany’s Health Secretary, to succeed Angela Merkel @welt https://t.co/EEVEon6ugr
— StefanieBolzen (@StefanieBolzen) January 16, 2021
Lašets partijas vadību pārņem no aizsardzības ministres Annegrētas Krampas-Karenbeueres, kuru, 2018.gadā atstājot CDU priekšsēža amatu, bija izraudzījusies pati Merkele.
Taču jau neilgi pēc tam, partijai demonstrējot vājus rezultātus virknē zemju vēlēšanu, viņai nācās paziņot par savu atkāpšanos.
Vēlme pēc kursa maiņas, Merkelei atstājot politisko arēnu, CDU rindās pēdējā laikā ir mazinājusies, jo partija bauda stabilu sabiedrības atbalstu, ko pamatā nodrošinājusi apņēmīgā cīņa ar Covid-19 pandēmiju.
Tomēr Lašetu tuvāko mēnešu laikā, domājams, gaida jauns pārbaudījums, jo bez septembrī gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām šogad notiek arī sešas zemju vēlēšanas.
Paredzams, ka galīgais lēmums par to, kas Bundestāga vēlēšanās kā kanclera amata kandidāts vadīs CDU un tās Bavārijas māsaspartiju Kristīgi sociālo savienību (CSU), tiks pieņemts martā, un tas var ietekmēt ne tikai Vācijas, bet visas Eiropas politisko ainavu.
Tāpēc Lašetam drīzumā var nākties iesaistīties jaunā cīņā vismaz ar diviem citiem pretendentiem uz godu kļūt par Merkeles pēcteci valdības vadītāja krēslā.
Viens no iespējamajiem Lašeta konkurentiem ir CSU līderis un Bavārijas premjerministrs Markuss Zēders.
54 gadus vecais Zēders izpelnījies atzinību ar savu stingro nostāju pandēmijas apkarošanā, kas tam nodrošinājusi atbalstu ne tikai CDU rindās, bet arī plašākā vācu sabiedrībā.
Viņš centies nostiprināt savas pozīcijas centristu vidū, pievēršoties tādiem jautājumiem kā globālā sasilšana un sieviešu pārstāvniecība uzņēmumu valdēs.
Tajā pašā laikā Zēders atklāti flirtē ar "zaļajiem", kas varētu kļūt par nākamajiem CDU/CSU koalīcijas partneriem pēc septembra vēlēšanām.
Vēl viens no potenciālajiem pretendentiem uz kanclera amatu ir pašreizējais veselības ministrs Jenss Špāns, kura popularitāti arī vairojusi cīņa ar Covid-19. Kā ziņo mediji, viņš jau sācis CDU amatpersonu apstrādi, lai tiktu izvirzīts par partijas oficiālo kandidātu.
Pats Špāns šīs ziņas gan ir noliedzis.