Rūta Reinika-Preisa: Es dzīvoju stresā no sonogrāfijas uz sonogrāfiju. Meditācija man palīdzēja

"Es nebiju aplaimotā grūtniece. Es nemācēju izbaudīt šo gaidīšanas laiku. Būtu bijis arī foršāk, ja apkārtējie man būtu teikuši vairāk labo lietu.

Tagad dzīvojam laikā, kad ir tendence runāt tikai par slikto, un tad tu beigās domā: kāpēc cilvēki dzemdē bērnus? Labi, par pirmo nezināji, kā būs, bet kāpēc tad otro un trešo?

Es visu grūtniecības laiku domāju par savu veselību. No katra slikta stāsta es uztraucos. Biju pārliecināta, ka katrā grūtniecības mēnesī man kaut kas var notikt, jo teorētiski jau tā var būt.

Es dzīvoju no sonogrāfijas uz sonogrāfiju - biju tāda grūtniece. Es gribēju, lai ātrāk tas mazais nokļūst "ārā", jo tā man šķita drošāk man un viņam. 

Satrauca katrs sīkums, un murgu domas man elpoja pakausī. Kā mazais nekustējās, tā lasīju google, ko darīt. Tiešām par katru sīkumu uztraucos. 

Tad es sāku meditēt, un tas man palīdzēja pārdzīvot grūtniecību. 

Ja man būtu otrā grūtniecība, es noteikti to izbaudītu - es ar prieku sajustu, kā bērniņš aug un attīstās," secina Rūta Reinika-Preisa. 

Otrajā video klausies par Rūtas emocijām, satiekot mazo Ričardu; kā viņa saka, "tā nebija mātes mīlestība kā no skaidrām debesīm".