Pasažieru aviācija aizlidojusi uz 20 gadus senu pagātni (6)

Covid-19 ir kļuvis par lielāko satricinājumu aviācijas nozarei kopš Otrā pasaules kara laikiem, teikts IATA ziņojumā par pagājušā gada rezultātiem. Dažāda mēroga krīzes aviācijā ir bijušas arī agrāk, piemēram, pēc 2001. gada teroristu uzbrukumiem ASV, kā arī finanšu krīzes laikā 2008. - 2009. gadā, tomēr tās nevar salīdzināt ar notiekošo pašlaik.

Aviācijas krīze sākās pagājušā gada februārī līdz ar iekšējo reisu apturēšanu Ķīnā. Martā vīruss sāka izplatīties plašāk pasaulē, un tika apturēta lielākā daļa starptautisko reisu, līdz aprīlī tika izpildīti par 94% mazāk reisu nekā gadu iepriekš. IATA norāda, ka reisu atjaunošanās ir ļoti lēna.

Vissmagāk ir cietuši starptautiskie aviopārvadājumi, kamēr iekšējie reisi pamazām sāk atjaunoties kopš aprīļa beigām. Tiek norādīts, ka aprīlī lielajās valstīs iekšējo reisu skaits bija samazinājies par 84%, bet septembrī šis rādītājs bija 40%. Savukārt starptautisko reisu skaits ir palielinājies vien par dažiem procentiem.

Arī iekšējo reisu atjaunošanās līmenis ir atšķirīgs, raugoties uz dažādām valstīm. Piemēram, vasaras beigās iekšējo reisu skaits Ķīnā un Krievijā bija atgriezies līdz 2019. gada līmenim, bet, piemēram, Austrālijā tas bija par 89% zemāks nekā gadu iepriekš. Arī ASV iekšējo reisu atkopšanās ir bijusi ļoti grūta, jo šajā valstī saslimstība ar Covid-19 ir ļoti augsta.

Pandēmijas ietekme

Eiropā aviācijas nozares atkopšanos “uz bremzēm” nolika pandēmijas otrā viļņa eskalācija, kā arī valstu nespēja savstarpēji koordinēt vienotus ierobežojumus ceļojumiem. Vasaras beigās parādījās cerība, ka atvaļinājumu braucieni sāks kļūt biežāki, jo tiem, kuriem Covid-19 testi bijuši negatīvi, visbiežāk tika dota zaļā gaisma ceļošanai un daudzas valstis vairs nelika pavadīt laiku karantīnā pēc atgriešanās no ceļojumiem.

Piemēram, oktobra beigās, kad Lielbritānija paziņoja, ka vairs nepieprasīs karantīnu no ceļotājiem, kas atgriežas no Kanāriju salām, to ceļotāju skaits, kas devās uz šīm salām, ļoti strauji pieauga, līdz ar to avioreisu skaits no Lielbritānijas uz Kanāriju salām pat divas reizes pārsniedza 2019. gada rādītājus.

Kad pagājušajā gadā sākās pandēmija, kravas pārvadājumu apjoms nokrita vien par ceturto daļu, bet septembrī starpība ar 2019. gadu bija tikai 8%. Tas ir tādēļ, ka aptuveni puse no kravas pārvadājumiem notiek ar pasažieru lidmašīnām, kas nu lido daudz mazāk, tomēr runāt par krīzi kravas pārvadājumu jomā runāt nevar. Tādējādi kravas lidmašīnu noslodze tika izmantota maksimāli, bet lidojumu stundu skaits palielinājās par teju vienu piekto daļu. Daudzas pasažieru lidmašīnas arī tika pielāgotas kravas pārvadāšanai.

Aviokompāniju ekonomiskie rādītāji, bez šaubām, ļoti spēcīgi cieta no pandēmijas sekām. Ja iepriekšējos gados aviokompāniju peļņa bija vidēji 20 līdz 30 miljardi dolāru, tad pagājušajā gadā šis rādītājs bija zaudēti 118 miljardi dolāru.

Īpaši smags bija otrais gada ceturksnis, kad aviokompānijas zaudēja 50 miljardus dolāru. Šogad, pēc aprēķiniem spriežot, zaudējumiem vajadzētu samazināties trīs reizes – līdz 38 miljardiem dolāru.

Bez valstu atbalsta aviācijas nozare ciestu vēl smagāk. Pērn valstis aviokompānijās ieguldīja aptuveni 142 miljardus eiro.

Nākotnē – ar optimismu

Aviācijas nākotne ļoti lielā mērā ir atkarīga no tā, cik veiksmīgas būs vakcīnas. IATA norāda, ka ņemot vērā pētījumus, saslimšana ar Covid-19 lidmašīnās ir maz iespējama, salīdzinot ar citām slēgtajām telpām.

Uz oktobra beigām tikai 44 no 1,2 miljarda pasažieru saslima ar Covid-19 lidojuma laikā. 86% cilvēku lidojuma laikā jūtas droši. Vēl viens iemesls, kas liek cilvēkiem pārdomāt, vai lidot ar lidmašīnu, ir iespējamā karantīna. Savukārt 65% cilvēku norāda, ka ar negatīvu koronavīrusa testu vajadzētu ļaut nepavadīt noteiktu laiku karantīnā.

Aviokompānijas, kas nodarbojas ar aviopārvadājumiem, ar optimismu skatās nākotnē. Oktobrī šo uzņēmumu pārliecība bija sasniegusi vai pat pārsniegusi pirmskrīzes līmeni, jo bija palielinājies pieprasījums pēc kravas reisiem tādās valstīs kā Ķīnā, ASV un Vācijā.

Tomēr pasažieru aviācijai līdz situācijas stabilizācijai vēl ir jāgaida ilgs laiks. Paredzams, ka 2019. gada apjomus izdosies sasniegt ne ātrāk kā pēc 3-4 gadiem.