"Ir nepatīkami justies kā Eiropas otrās šķiras pilsonim, kam tiek atmesti sliktākas kvalitātes produkti," raksta kāds mūsu lasītājs, kurš gada sākumā lielveikalā pamanījis kafijas paku ar norādi "produkts ražots speciāli Rietumeiropai”. Duālo pārtikas kvalitātes standartu problēmu Savienībā jau 2017. gadā aktualizēja EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, Eiropā tika sacelts tracis, un šādu diskrimināciju tika solīts vērst par labu. Nolēmām papētīt, kā Latvijai un citām ES dalībvalstīm sokas ar duālās pārtikas problēmas apkarošanu.

Jau iepriekš ziņojām, ka 2017. gadā Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot 38 pārtikas produktus un trīs dzīvnieku barības paraugus, konstatēja atšķirības starp Latvijā pieejamajiem importa produktiem un citās valstīs ražotiem to analogiem. Tika secināts, ka atsevišķu produktu ražošanā ir izmantotas dažādas izejvielas — dārgākas un lētākas, taču atšķirības nav būtiskas un neapdraud pircēja drošību.

Arī Ungārijā, Slovākijā, Polijā un virknē citu ES dalībvalstu tika veikti pētījumi, kuru ietvaros, salīdzinot Austrumeiropas un Rietumeiropas tirgum paredzētu produktu analogu garšu, smaržu un sastāvu, tika konstatētas atšķirības. Pētījumu mērķis bija viens: mainīt ES likumdošanu tā, lai visā Eiropā produktiem būtu līdzvērtīgs sastāvs un vizuālais noformējums. EK bija liela izaicinājuma priekšā — identificēt iemeslus, kādēļ ražotāji izvēlas vienu un to pašu produktu ražot no dažādām izejvielām, un secināt, vai tas ir pieņemami.