Tiesa martā atkārtoti vērtēs Gobzema izslēgšanu no zvērinātu advokātu rindām

Iepriekš Augstākā tiesa (AT) atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīts Gobzema pieteikums.

Lietas izskatīšana rakstveida procesā nozīmēta 25.martā.

Iepriekš vēstīts, ka AT atzina, ka apgabaltiesas vērtējums vairākos aspektos, tostarp par Gobzema izteikumu būtību ir pretrunīgs un nav pilnīgs. Minētie trūkumi faktisko apstākļu vērtējumā ir pamats apgabaltiesas sprieduma atcelšanai, bet lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Lietā Gobzems pārsūdzēja Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmumu par viņa izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita. Disciplinārsods Gobzemam ir piemērots par vairākiem pārkāpumiem, bet kasācijas sūdzībā viņš ir izteicis argumentus tikai par vienu no tiem - rupju ētikas normu pārkāpumu. Rupjš ētikas normu pārkāpums ir saistīts ar politiķa sociālajos tīklos "Facebook" un "Twitter", ziņu portālos, laikrakstā "Dienas bizness" un Latvijas Televīzijas raidījumā publiski paustajiem izteikumiem par citiem zvērinātiem advokātiem, tiesnešiem un ierēdņiem.

Tiesā skaidroja, ka izskatot Gobzema kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, Senāts norāda, ka tiesas vērtējums par politiķa izteikumiem ir pretrunīgs. Administratīvā rajona tiesa politiķa izteikumus vērtējusi kā "ziņas". Savukārt apgabaltiesa, kaut arī pievienojusies rajona tiesas spriedumam, vienlaikus norādījusi, ka pieteicēja izteikumi vērtējami kā "viedoklis".

Taču abiem izteikumu veidiem pastāv atšķirīgi tiesību uz vārda brīvību ierobežojumu samērīguma vērtēšanas kritēriji. Ievērojot minēto, Senāts atzina, ka apgabaltiesas vērtējums par Gobzema izteikumu būtību ir pretrunīgs un nav pilnīgs.

Senāts norādīja, ka, izskatot lietu no jauna, tiesai jāvērtē visi lietas apstākļi kopumā, ieskaitot iesaistīto personu statusu, izteikumu saturu, kontekstu un veidu, kādā tie tika publiskoti, paturot prātā, ka sabiedriski nozīmīgu diskusiju nevar pakļaut pārāk augstiem patiesuma pārbaudes standartiem, savukārt apvainojošs viedoklis, kura patiesais mērķis nav godprātīga sabiedriski nozīmīgas diskusijas veicināšana, nav aizsargājams.

Senāts norādīja, ka ir konstatējamas kļūdas apstākļu vērtējumā par pārkāpuma atkārtotību. Senāts sacīja, ka Ētikas komisijas lēmums nav disciplinārsods, tāpēc uz to nevar atsaukties, runājot par atkārtotu sodīšanu.

Tāpat tiesa uzskata, ka apgabaltiesai jāvērtē arī tas, cik samērīgi, nosakot disciplinārsodu, ir ņemt vērā disciplinārsodu, kas piemērots vairākus gadus pirms izskatāmā gadījuma.