Kā sākās Latvija: 90. gadu kriminālās subkultūras

1993. bez pārspīlējuma var dēvēt par “baiso gadu”: tika fiksēti 92 spridzināšanas akti, tas nozīmē vairāk nekā trīs sprādzieni divās nedēļās. Šajā pašā gadā reģistrēts arī rekordliels slepkavību skaits - 429. Tolaik munīcija bija gandrīz brīvi pieejama - Centrāltirgū varēja nopirkt pistoles, automātus, granātas un pat lielas jaudas spridzekļus, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns, profesors, kriminologs Andrejs Vilks, kurš tolaik strādāja Latvijas Republikas Drošības dienesta Sociālo pētījumu birojā un ar kolēģiem pastāvīgi monitorēja situāciju.“Spridzināšanai bija gan iebiedējošs raksturs, gan tā bija konkrēti vērsta pret objektiem un cilvēkiem. Gāja bojā un tika sakropļoti cilvēki.”