"WhatsApp" nonācis ļoti nepatīkamā stāvoklī (16)

Vairāki miljoni ziņapmaiņas lietotnes “WhatsApp” lietotāju meklē alternatīvas pēc tam, kad pagājušajā nedēļā “Facebook” piederošā lietotne paziņoja par privātuma politikas izmaiņām. Reakcija iezīmēja pieaugošas bažas par to, ka trūks caurspīdības un skaidrības, kur nonāk lietotāju dati.

Atsaucoties uz mobilo lietotņu analītikas kompāniju “Sensor Tower”, “WhatsApp” konkurents “Signal” nedēļā no 5. līdz 12. janvārim pieredzēja 17,8 miljonus lejupielāžu. Šajā pašā periodā cita ziņapmaiņas lietotne “Telegram” tika lejupielādēta 15,7 miljonus reižu. Daļa lietotāju izvēlējās mazāk zināmu lietotni “Threema”. Tā ir visai izplatīta maksas lietotne vāciski runājošajās valstīs, kur datu aizsardzības jautājumiem parasti tiek pievērsta visaugstākā uzmanība.

“Lietotnes lejupielāžu skaits ir pamatīgi kāpis. Pagājušajā nedēļā mēs novērojām, ka lietotne ir lejupielādēta vidēji desmit reizes vairāk nekā parastā dienā. Līdz ar to mēs varam runāt par vismaz 100 000 jaunu lietotāju ik dienas. Un tas ir ļoti daudz,” norāda “Threema” mārketinga vadītājs Romāns Fleps.

Lietotāji samulsuši

Tikmēr “WhatsApp” lejupielāžu skaits samazinājies līdz 10,6 miljoniem. Nedēļu iepriekš šis rādītājs bija 12,7 miljoni reižu. Ņemot vērā negatīvo reakciju, “WhatsApp” paziņoja, ka atliek jaunās privātuma politikas ieviešanu vismaz līdz maija vidum.

“Es neesmu pārsteigts, ka cilvēki īsti nesaprot, kam viņiem ir jādod piekrišana un kādus datus viņi sniedza arī iepriekš.

“WhatsApp” kļūda šajā gadījumā bija tā, ka paziņojums par jauno privātuma politiku bija ārkārtīgi īss un triviāls,”

norāda Eiropas Datu aizsardzības uzraudzības biroja pārstāvis Vojcehs Viviorovskis.

“Kopš cilvēki ir vairāk informēti par situāciju tirgū un arvien mazāk kompāniju neveic lietotāju datu ievākšanu, šaubas par datu izpaušanu lietotņu veidotājiem pieaug,” norāda Viviorovskis.

Janvāra sākumā “WhatsApp” lietotāji saņēma izlecošu paziņojumu, ka lietotne ir atjaunojusi privātuma politiku. Iedziļinoties noteikumos, secināts, ka, nepiekrītot jaunajai politikai, pēc 8. februāra lietotāji vairs nevarēs izmantot “WhatsApp”.

Pēc tam sekoja liels apjukums. Paziņojums bija neskaidrs, kā arī atsauce uz “Facebook” radīja bažas, ka ziņu un cits saturs varētu tikt atklāts sociālo mediju gigantam. “Facebook” jau iepriekš ir bijusi slikta reputācija saistībā ar datu aizsardzības problēmām. Līdz ar to “WhatsApp” mainīja taktiku un paziņoja, ka līdz maija vidum atceļ jaunās politikas ieviešanu, tā vietā skaidrojot izmaiņas.

Dati ir mūsu laika zelts

Lai arī “WhatsApp” ir pārcēlusi jaunās privātuma politikas ieviešanu uz maiju, tās saturs saglabājas nemainīgs.

Kompānija norāda, ka izmaiņas ir nepieciešamas, lai atļautu lietotājiem sūtīt ziņas uzņēmumiem. Atjauninājumi galvenokārt skar uzņēmumus, kas tirgojas “Facebook” platformā un sazinās ar saviem lietotājiem ar “WhatsApp” palīdzību. Jaunie noteikumi paredz, ka lietotāju komunikācijai ar uzņēmumiem ir jānotiek, izmantojot “Facebook” serverus.

“Šis ir pirmais solis, lai “Facebook” beidzot saņemtu atalgojumu no investīcijas, ko viņi veica 2014. gadā, kad tika iegādāts “WhatsApp”. Kā jau zinām, dati ir mūslaiku zelts, un tieši datu drošība rada galvenās problēmas,” norāda Fleps.

Tiesa gan, jaunie noteikumi netiks pieņemti visā pasaulē. Uz lietotājiem Eiropā jaunā privātuma politika neattieksies, un arī citos pasaules reģionos, piemēram, Indijā, ir pieprasīts nopietni caurskatīt vai pat pilnībā atteikties no jaunās privātuma politikas. Tieši tāpēc, piemēram, norēķināties par lietām, izmantojot “WhatsApp”, būs iespējams citur pasaulē, bet ne Eiropā.

Eiropas datu aizsardzības likumi ir vieni no spēcīgākajiem pasaulē. Pēdējo gadu laikā Eiropas datu aizsardzības institūcijas ir ieņēmušas agresīvu pozīciju pret lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem.

“Eiropā cilvēkam ir jāsniedz detalizēta informācija par to, kādiem mērķiem tiek ievākta informācija un kas ar to tiks darīts, līdz ar to Eiropas iedzīvotājiem ir īpaši jāatļauj izmantot savus datus. Tādēļ – ja kādu dienu mēs kaut kam esam piekrituši, mums ir tiesības pārdomāt un atcelt savu atļauju izmantot datus,” norāda Viviorovskis.

Viņš bilst, ka lietotājam, kurš izvēlas atsaukt savu doto atļauju izmantot datus, nekas nav jāpaskaidro. “Tāpēc lietotnes lietotājs var pateikt, ka “nevēlos sniegt atļauju tam, kam piekritu iepriekš”, līdz ar to atcelt sniegtās datu atļaujas ir jābūt tikpat viegli kā dot piekrišanu”.

Viviorovskis uzsvēra, ka cilvēkiem pašiem vajag lemt par to, kādi sociālie mediji ir ērtāki lietošanai. Daudzi no ziņapmaiņas lietotņu lietotājiem norāda, ka viņiem ir ļoti svarīga datu aizsardzība.

Piemēram, “Signal” lietotāji var sūtīt privātas vai grupu ziņas, tāpat kā dokumentus, fotogrāfijas, kā arī audio un videofailus, un visas sarakstes ir šifrētas. Līdzīgi kā “WhatsApp”, arī “Signal” atbalsta balss un video zvanus. “Signal” uzsver, ka lietotne piedāvā dažādus drošības līdzekļus, piemēram, kas neļauj izsekot lietotāja ziņas.

Lietotāji uzsver – “Signal” privātuma politika nav saistīta ar lietotāja identitāti, kā arī lietotāju dati netiek uzglabāti kompānijas serveros. Piemēram, bagātākais cilvēks pasaulē Īlons Masks paziņoja, ka pēc “WhatsApp” privātuma politikas maiņas labāka izvēle būtu tieši “Signal”. Nedēļu vēlāk “Signal” lielāko daļu dienas nebija pieejams, jo serviss tehniski netika galā ar ļoti straujo lietotāju skaita pieaugumu.

“Telegram” ir vēl viena bezmaksas platforma, kas izmanto pilnīgas šifrēšanas tehnoloģiju. Lietotne izmanto unikālu infrastruktūru, kas ļauj veidot “divdaļīgas drošības atslēgas, kuras nekad neatrodas vienā un tajā pašā vietā, tāpat kā dati, ko šīs atslēgas aizsargā”.

Ņemot vērā augsto drošības līmeni, “Telegram” ir kļuvis par ļoti iecienītu saziņas rīku konspirāciju teoriju un ekstrēmistu grupu piekritēju rindās.

Šveicē bāzētais uzņēmums “Threema” ir atvērtā koda maksas lietotne, kas piedāvā pilnīgu šifrēšanu. Lietotnes izstrādātāji izdarījuši visu nepieciešamo, lai kompānijas serveros netiktu uzglabāts liels daudzums datu. Viena no lietām, kas padara “Threema” unikālu, ir tā, ka lietotājs tiek identificēts ar astoņu ciparu kodu, līdz ar to nav nepieciešams mobilā tālruņa numurs, kas nodrošina lielāku drošību.

“Mēs nodrošinām pakalpojumus Eiropā. Līdz ar to mēs nepakļaujamies ASV likumdošanai. Citi lielie pakalpojumu sniedzēji ir bāzēti ASV, tāpēc tiem ir jāpakļaujas vietējai likumdošanai. Un mēs zinām, ka tā nav spēcīgākā valsts datu aizsardzības jomā,” norāda Fleps.

Ko par izmaiņām privātuma politikā saka “WhatsApp”?

“WhatsApp” izplatītajā ziņojumā teikts, ka arī pēc jaunās privātuma politikas stāšanās spēkā nedz “WhatsApp”, nedz “Facebook” nevarēs redzēt privātās ziņas, kā arī noklausīties zvanus. Tāpat “WhatsApp” arī turpmāk neuzglabās aktivitātes sarakstus ar to, kam tiek rakstīts vai zvanīts, netiks ievākta informācija par kontaktiem. Vēl ne “WhatsApp”, ne “Facebook” neievāks informāciju par lietotāja atrašanās vietu, un arī tur esošās grupas paliks privātas.

Tiek norādīts, ka vienīgais, kuram ir iespējams piekļūt un lejuplādēt savus lietotāja datus, ir pats lietotājs. Lietotājs drīkst likt sevis sūtītajām ziņām pēc laika izgaist.