Džilas Baidenas domugraudi par dzīvi, cīņu un mīlestību (1)

“Šī ir patiesa lieta, ko es tiešām zinu: mīlestība padara ģimeni veselu! Nav svarīgi, vai jūsu ģimenē aug savi vai adoptēti bērni; vai šobrīd dziedējat brūces, jo zaudējāt mīļoto; vai arī aicināt vecākus dzīvot kopā ar jums. Fons var atšķirties, bet mīlestība visam ir kopsaucējs. ”

"Ziemas vidū es beidzot atklāju, ka manī ir neuzvarama vasara."

"Es esmu tāda pati kā jebkura cita sieviete, kas strādā un kurai ir jāveido līdzsvars starp savu darba un mājas pasauli."

"Es esmu sešdesmito gadu meitene no Fillijas. Pirms Džo es tikos ar vīrieti džinsos un koka tupelēs. Mani mati bija līdz viduklim, gandrīz tāpat kā šim vīrietim."

"Bija reizes, kad es klusībā lūdzos, lai mani nebildina..."

"Visi cilvēki ir pelnījuši iespēju pilnībā izmantot savu potenciālu."

"Kā politiķa sieva esmu atklājusi, ka mans stoicisms man bieži pakalpo."

"Strādājiet, lai apzinātu savas lielākās kaislības, to, kas jūs aizrauj un atdzīvina, un tiecieties to saskaņot ar apkārtējās pasaules vajadzībām."

"Kad tu jautā - var būt jau par vēlu! Ja kādam ir nepieciešama palīdzība, kad kāds ir sāpināts vai apmaldījies, tev nevajag gaidīt, līdz viņi lūgs palīdzību. Tev tā ir jāsniedz, pirms viņi lūdz. Kad Nīlija ar Naomi traģiski aizgāja bojā autokatastrofā un Džils palika viens ar diviem zēniem, mēģinot viņus audzināt viens un paralēli saglabāt savus senatora pienākumus, Džo māsa, nespēdama uz to noskatīties, ilgi nedomājot, ievācās pie viņa. Valērija neprasīja, vai var kā palīdzēt, - viņa rīkojās. Trīs gadus viņa pieskatīja sava brāļa bērnus, kam tik ļoti bija nepieciešama māte. Bez viņas viss varēja nebūt tā, kā ir tagad... Mēs nebūtu tur, kur mēs esam."

"Es vienmēr esmu ļoti cienījusi un apbrīnojusi Eleonoru Rūzveltu. Viņa bija īsta humānā palīdze un sieviešu tiesību un pilsonisko tiesību aizstāve."

"Es vienmēr esmu ticējusi, ka mums pašiem, kad vien varam, ir jāzog priecīgie dzīves mirkļi."

"Es domāju, ka skriešana rada līdzsvara izjūtu manā dzīvē. Un tas mani patiešām nomierina."

"Labas laulības mūs mudina nevis kļūt par kādu citu, bet gan kļūt par mūsu pašu labāko versiju."

"Manuprāt, katrai sievietei ir svarīgi, lai būtu sava nauda un būtu neatkarīga."

"Es neesmu politiķe. Esmu angļu valodas skolotāja."

"Ir kāds interesants stāsts par garajām karotēm. Neviens nav pārliecināts, no kuras reliģijas vai filozofijas tas radies, lai gan man šķiet, ka tas daudzās kultūrās parādās kā mīts. Stāstā mainās vien daži vārdi - karotes, irbulīši, zupa vai rīsi. Bet galvenie punkti ir šādi: cilvēks lūdza Dievu parādīt viņam debesis un elli, un Dievs viņam atklāja divas istabas. Pirmajā cilvēki sēž ap galdu un centrā ir gigantisks katls ar garšīgi smaržojošu zupu. Katrs cilvēks var nokļūt līdz katlam, bet viņu karotes ir tik garas, ka nav iespējams ar tām ēst šo zupu. Katra nomocītā dvēsele veltīgi cīnās, lai karoti iegrūstu savā mutē. Viņi beigās cieš badu. Tā, protams, ir elle. Bet otrajā telpā atrodas tas pats galds, tā pati zupa un tās pašas ļoti garās karotes - bet šoreiz pusdienotāji ir priecīgi ēdāji, kas ar karotēm baro nevis sevi, bet cits citu. Ellē mēs ciešam badu vieni. Debesīs mēs cits citu barojam.”

"Dzīve  - tās ir pārmaiņas!"

                                                                                             -Džila Baidena-