/nginx/o/2021/01/21/13587979t1h8fae.jpg)
Latvijā ir zems risks nevalstisko organizāciju (NVO) izmantošanai terorisma finansēšanai, ceturtdien Finanšu nozares asociācijas seminārā par kredītiestāžu un biedrību sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs Toms Platacis.
Viņš skaidroja, ka pēc pasaules standarta NVO tiek vērtēti tikai terorisma finansēšanas riski, taču Latvijā NVO ir juridiskās personas statuss, tāpēc jāvērtē arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski.
"Kopumā terorisma finansēšanas riski Latvijas NVO ir zemi, jo līdz šim nav konstatēts neviens gadījums, kad Latvijas NVO būtu izmantota terorisma finansēšanai," sacīja Platacis.
Viņš skaidroja, ka terorisma finansēšanā izmantotajai naudai nav jābūt ar noziedzīgu izcelsmi, tāpēc ir jāvērtē naudas izlietojums. Savukārt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai ir jāvērtē pretēji - nevis naudas izlietojums, bet tās izcelsme.
Platacis informēja, ka saskaņā ar Finanšu darījumu darba grupas (FATF) standartiem terorisma finansēšanai visbiežāk var izmantot reliģiskas organizācijas, labdarības organizācijas, kā arī NVO, kuras nodarbojas ar tā dēvētajiem "labajiem darbiem" - sociālo palīdzību izmitināšanā, veselības aprūpi, izglītību.
"Šādās biedrībās ir iespēja iepludināt līdzekļus, kas pēc tam var tikt izmantoti terorisma finansēšanai," sacīja Platacis.
Viņš informēja, ka par paaugstināta terorisma finansēšanas riska biedrībām var uzskatīt tās, kuru darbības joma ir "kultūra un atpūta", "pētniecība un izglītība", "veselība", "sociālā atbalsta pasākumi", "tiesiskuma un interešu aizstāvība", kā arī sporta biedrības.
Tomēr darbošanās kādā no šīm jomām vēl nenozīmē automātisku iekļaušanu riskanto organizāciju sarakstā, skaidroja Platacis. Jābūt vēl kādiem risku paaugstinošiem faktoriem, piemēram, biedrība īsteno aktivitātes starptautiskā līmenī un īsteno maksājumus uz augsta riska jurisdikcijām. Tāpat riska faktoru paaugstina biedrību atteikšanās definēt savu nodarbošanos vai darījumus.
"Tāpat risks pieaug tad, ja biedrība vai nodibinājums izvēlas mantas nodalīšanu un dibinātāju vai patieso labuma guvēju identitātes slēpšanu. Tāpat risks pieaug, ja kāda persona nodibina biedrību un tad caur šo NVO tranzītā izlaiž savus maksājumus," stāstīja eksperts.
Platacis piebilda, ka Latvijā augsta riska terorisma finansēšanas kopai atbilst tikai 1% no NVO veiktajiem darījumiem.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)