Partiju dibināšanas bums: Gobzemam trešais piegājiens; sarosījušies arī Rosļikovs un Petrovs (6)

Aktivitāte partiju dibināšanas jomā saistīta ar nākamā gada Saeimas vēlēšanām - tajās varēs piedalīties līdz šī gada oktobra sākumam dibinātas partijas un to apvienības.

Kopā ar Arti Pabriku un Aigaru Štokenbergu biedrību un vēlāk partiju “Sabiedrība citai politikai” dibinājušais advokāts Aldis Gobzems publiskajā politikā atgriezās pirms divarpus gadiem kā sava toreizējā līdzgaitnieka Artusa Kaimiņa vadītās partijas “KPV LV” premjera amata kandidāts. Nu jau gandrīz divus gadus Gobzems kā ārpusfrakciju deputāts ir viens no biežākajiem debatētājiem parlamentā, kurš aktīvi uzstājas arī sociālajos tīklos.

Gobzems jau ilgāku laiku bija solījis dibināt partiju, taču “Covid-19” ierobežojumu dēļ tikai janvārī viņam izdevās sasaukt virtuālo dibināšanas sapulci. Vēlmi dibināt partiju “Likums un kārtība”, ievēlot par tās līdzpriekšsēdētājiem Gobzemu un vēl vienu ārpusfrakciju deputāti Jūliju Stepaņenko, ar notariāli apstiprinātiem parakstiem esot paudis gandrīz tūkstotis cilvēku. Gobzema plāni ir grandiozi: izveidot lielāko partiju Latvijā, uzvarēt vēlēšanās un uzreiz pēc tam atlaist Gobzemam pielaidi valsts noslēpumam atteikušā Satversmes aizsardzības biroja direktoru Jāni Maizīti.

“Protams, uzreiz tiks nomainīts!” par Maizīti saka Gobzems. Vaicāts, vai viņam ir kāds plašāks atlaižamo saraksts, deputāts klāsta: “Es domāju, ka ļoti daudzi tiks nomainīti. Tas laika gaitā vienkārši... Es domāju, ka tie, kas grib veco politiku tā, kā ir bijusi līdz šim, – būs ļoti drastiska pieeja.

Būs tā, ka, ja cilvēki grib dzīvot tā, kā viņi ir dzīvojuši, kad mūsu valsts iet uz grunti, ja – būs cieti lēmumi. Bez bailēm, vienkārši bez bailēm.

Bet es atkārtoju – tie, kas nav pret mums, tie ir ar mums, ja. Tas ir svarīgs princips.”

Gobzems stāsta, ka starp partijas dibinātājiem, daudzi no kuriem ieradušies pie viņa mājās, lai iesniegtu savus apliecinājumus, esot ļoti daudz uzņēmēju, un partija esot ar visaugstāko intelektuālo potenciālu Latvijā. Partijas valdes sastāvu izvirzīja Gobzems viens pats. Tajā kopā būs četri ārpusfrakciju deputāti: Gobzems, Stepaņenko, no “KPV LV” ievēlētā Karīna Sprūde un bijusī “Saskaņas” pārstāve Ļubova Švecova.

Gandrīz visi pārējie valdes locekļi līdz šim nav bijuši pazīstami plašākai sabiedrībai. Izņēmums ir kādreizējais vairāku avīžu komentētājs Sandris Točs. Politikai tuvu viņš ir bijis gan kā Rīgas mēra Nila Ušakova preses sekretārs, gan kā valdes loceklis Aināra Šlesera dibinātajā Jaunajā partijā. Gobzems gan kategoriski apgalvo, ka Šleseram uz viņa partiju nekādas ietekmes neesot, un sola tiesāties ar katru, kas apgalvošot pretējo.

Topošās partijas valdes locekļi uzrunāja pārējos dibinātājos, īsumā pastāstot par sevi. Tomēr viena valdes locekle – Liāna Teličenaite – tikai sasveicinājās. Gobzems viņu pieteica kā jaunu, izglītotu uzņēmēju. Teličenaites ģimene pārvalda Latvijas lielāko zivjaudzētavu “Nagļi”, kuras vadītājs ir vairākos skandālos ierautais uzņēmējs Gints Lazdiņš. Piemēram, kopā ar bijušo notāri Lailu Porieti viņš ir apsūdzēts lietā par vecu un nevarīgu cilvēku iespējamu apkrāpšanu.

Starp partijas biedriem Lazdiņš gan neesot, apgalvo Gobzems, kurš uzņēmēju gan labi pazīst: “Tajā laikā, kad man bija grūti, tad mani kā advokātu tostarp uzrunāja arī Gints Lazdiņš, kurš man iedeva, kā advokātam piedāvāja pārstāvēt atsevišķos procesos, teiksim, dažādu uzņēmēju intereses, un ļoti cienījama rīcība. Nu, teiksim tā, viņš vērsās pie manis kā pie profesionāļa, un tādas arī ir bijušas mūsu vēsturiskās attiecības. Mēs kopā nedzīvojam, kopā šņabi nedzeram un tā. Es pazīstu ļoti daudzus cilvēkus.”

Partijas “Likums un kārtība” dibinātāju iesniegtos apliecinājumus Gobzems sola tuvākajā laikā iesniegt Uzņēmumu reģistrā. Starp dibinātājiem varētu būt arī provokatori vai nelabvēļu spiegi, pieļauj deputāts, kurš gan esot pārliecināts, ka ar laiku spēšot šādus biedrus atmaskot un neitralizēt.

Nedēļu pēc Gobzema partijas sanāksmes sāka dzimt cits politiskais spēks – partijas “Stabilitātei!” dibināšanas sapulci sarīkoja bijušie Rīgas domnieki Aleksejs Rosļikovs un Valērijs Petrovs. Iepriekšējā Rīgas domes sasaukumā viņi kopā ar vēl diviem deputātiem tika izslēgti no “Saskaņas”. Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās viņi visi startēja no bijušā Eiropas Parlamenta deputāta Aleksandra Mirska partijas “Alternative”, kas domē neiekļuva.

Rudenī Rosļikovs un Petrovs, kurš tobrīd pat bija partijas vadītājs, aizgāja arī no “Alternatīvas” un nodibināja biedrību “Stabilitātei – jā!”, kas jau pērn paguva sarīkot pāris protesta akcijas. Uz biedrības bāzes tagad top partija, kuras vadītājs būs Rosļikovs. No “Saskaņas” caur “Alternatīvu” jaunās partijas valdē nonāca arī bijušais Rīgas domnieks Jefimijs Klementjevs. Jaunu partiju viņi dibinot, jo vecajos politiskajos spēkos kaut ko mainīt neesot iespējams, nu esot sapratis Rosļikovs: “Valde uz doto momentu ir tāda, kāda tā ir. Komanda ir ļoti perfekta, jauna. Cilvēki, kas ir bijuši politikā, ir tikai es, Petrova kungs un Klementjeva kungs. Visi pārējie ir absolūti jaunatnācēji, kas mani arī priecē, jo tieši jaunas sejas, jauni cilvēki spēs mudināt arī pārējos pievienoties.”

Laikā, kad “Saskaņa” Rīgā bija pie varas, Petrovs bija padomnieks gan “Rīgas namu pārvaldniekā”, gan “Rīgas centrāltirgū”. Centrāltirgū amats atradās arī domniekam un profesionālajam airētājam Jefimijam Klementjevam: viņš bija iekšējās drošības dienesta vadītāja vietnieks fiziskās sagatavotības jautājumos. Savukārt “Rīgas satiksmē” viņš bija konsultants sporta jautājumos un ir viens no politkonsultantiem, kuriem izmaksātās summas “Rīgas satiksme” tagad uzskata par nepamatotām un tiesvedībā centīsies piedzīt tās no bijušajiem valdes locekļiem. Klementjeva sieva Aleksandra ir starp apsūdzētajiem “Rīgas namu pārvaldnieka” lietā, kurā ir aizdomas par veselu fiktīvo darbinieku nodaļu, kurā daudziem bija saskatāma cieša saikne ar RNP vadību vai “Saskaņu”.

Rosļikovs gan nekādus partijas reputācijas riskus te nesaskata: “2017.gadā es atnācu uz politiku, atnācu pēc “Saskaņas” ielūguma. Manā skatījumā es diezgan daudz esmu redzējis un dzirdējis, lai izdarītu izvēli un startētu kopā ar viņiem. Es tiku iekšā domē. Nu, es ļoti ātri sapratu, ka ir vajadzīga jauna politika un jauna politiskā platforma. Komentēt manus kolēģus – es esmu absolūti pārliecināts, ka ne Petrova kungs, ne kāds cits nav iesaistīts nevienā no šiem skandāliem. Vismaz manā rīcībā šādas informācijas nav.”

Rosļikovs uzskata, ka visi tagadējie Saeimā ievēlētie spēki – gan valdošā koalīcija, gan opozīcija – nepilda savus uzdevumus, tāpēc cer, ka šogad dibinātās jaunās partijas spēs kaut kādā veidā sadarboties. “Solidaritātei!” kā savus tuvākos sabiedrotos labprāt redzētu Aldi Gobzemu un vēl vienu ārpusfrakciju deputātu – Vjačeslavu Dombrovski.

Dombrovskis, kurš Saeimas vēlēšanu kampaņas laikā bija “Saskaņas” premjera amata kandidāts, rudenī aizgāja no partijas valdes, bet pēc tam tika izslēgts no partijas un frakcijas. Arī Dombrovskis ir iecerējis dibināt biedrību, bet tuvāk rudenim – arī partiju. Domubiedru viņam jau tagad esot daudz, taču viņš tos pagaidām neatklāj. Vienīgā zināmā ir Evija Papule, kura no “Saskaņas” frakcijas izstājās neilgi pēc Dombrovska izslēgšanas.

Lai gan Dombrovskis pozitīvi vērtē gan Saeimas kolēģu, gan bijušo partijas biedru iniciatīvas dibināt jaunas partijas, tomēr pats vēl nesteigsies: “Mums ar domubiedriem ir absolūta pārliecība, ka

mēs nekādā veidā nedrīkstam veidot vēl vienu kārtējo “KPV” vai partiju, kurā atkal sanāks gadījuma cilvēki ar ļoti dažādām izpratnēm par to, par ko viņi īsti iestājas,

un kura, kā rāda pieredze atkal un atkal, sabruks neilgi pēc savas nonākšanas Saeimā un nespēs izpildīt nevienu no saviem vēlētājiem dotajiem solījumiem.”

Dombrovskis, kurš savulaik ieņēmis gan izglītības, gan ekonomikas ministra amatu, politikā ienāca pirms desmit gadiem līdz ar Zatlera Reformu partiju, bet vēlāk kļuva par tās pēdējo vadītāju un likvidatoru, faktiski pievienojot tās paliekas “Vienotībai”. Pēc tam viņš no politikas aizgāja, bet pirms trīs gadiem pieņēma Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” līdera Ušakova uzaicinājumu kļūt par tās premjera amata kandidātu. Vaicāts, kāda tad īsti ir viņa paša un līdz ar to būs arī jaunās partijas ideoloģija, Dombrovskis saka: “Ja mēs to definējam šādi, tad tā ir centriska. Attiecībā uz mani, es domāju, vislabāko definīciju man ir devis kolēģis [Saeimas deputāts] Arvils Ašeradens (JV), mani nosaucot par vissociāldemokrātiskāko no visiem liberāļiem un visliberālāko no visiem sociāldemokrātiem.”

Lai gan topošās partijas vieno tas, ka tās kritizē valdību, par atšķirībām vērtību jautājumos liecina nesenais balsojums par Nacionālās apvienības rosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz definēt to, kas ir ģimene. Dombrovskis un Papule līdz ar liberālajām partijām balsoja pret to nodošanu komisijām, bet topošās Gobzema partijas četrotne pievienojās Saeimas konservatīvajam flangam un balsoja “par”.