Eiropas Padomes pretkorupcijas grupa GRECO pagājušajā nedēļā publicēja divus ziņojumus par Latvijas padarīto korupcijas apkarošanā. Organizācijas kritiski vērtē Latvijas sasniegto korupcijas novēršanā parlamentā un valdībā. Likumdošanas procesā aizvien deputātiem nav jāatklāj, kādu lobiju ietekmē radīti priekšlikumi, bet valdībā korupcijas risku rada ārštata padomnieki, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".
EP norāda uz korupcijas riskiem Saeimas deputātu darbā; likumdevēji ar risinājumiem nesteidzas (5)
Eiropas Padomes grupa pret korupciju (GRECO) apvieno 50 valstis Eiropas Savienībā un ārpus tās. Tā regulāri novērtē valstu paveikto korupcijas novēršanā un norāda uz vēl darāmo. 2012. gadā GRECO pētīja Latvijas parlamentu un tiesu sistēmu un ieteica atcelt tiesnešu, prokuroru un deputātu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās. To Latvija ir izdarījusi, taču astoņu gadu laikā aizvien nav novērsti korupcijas riski Saeimas deputātu darbā.
Rekomendācijas par korupcijas novēršanu valdībā ir divus gadus vecas; astoņas no desmit nav izpildītas.
GRECO izpildsekretāra vietnieks Bjorns Jansons norāda, ka jaunākajā ziņojumā konstatētas trīs problēmas: nav caurredzama lobēšana, nav deputātu ētikas kodeksa un nav sankciju par tā neievērošanu. Galvenais ieteikumu mērķis - lai informācija par to, ar kādu interešu pārstāvjiem deputāti konsultējas, iesniedzot priekšlikumus, būtu publiska.
Neieviestās rekomendācijas parlamenta darbā
- Noteikt kārtību, kā parlamenta deputāti veido attiecības ar lobētājiem un citām trešajām pusēm, kas vēlas ietekmēt likumdošanas procesu.
- Pārskatīt un atjaunot Ētikas kodeksu un papildināt to ar praktiskajiem pasākumiem, lai nodrošinātu adekvātas ētikas un korupcijas novēršanas vadlīnijas un atbalstu Saeimas deputātiem.
- Turpināt attīstīt un precizēt Saeimas darbības kārtību tā, lai, nodrošinot Ētikas kodeksa ievērošanu, kā arī lnovēršot interešu konfliktus, šī kārtība darbotos proaktīvi un efektīvi.
Pazīstamākās lobiju organizācijas ir Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, arodbiedrības. Biedri maksā naudu, lai organizācijas pārstāvētu viņu intereses. Viņi ir klāt visur, kur lemj par nodokļiem, banku likumiem, nodarbinātību.
Valdībā un Saeimā lobēšanas normu varianti apspriesti vismaz 12 gadus. Tos virzīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), bet līdz apstiprināšanai lobēšanas atklātība nenonāca.
KNAB Stratēģijas pārvaldes priekšniece Anna Aļošina skaidroja:
"Mēs saskārāmies ar to, ka NVO nevēlējās būt, piemēram, lobētāji, pat tad, ja viņiem par to maksā;
vienalga, maksā vai nemaksā - par to interešu pārstāvniecību, piemēram, vai zvērināti advokāti, kuriem ir klienta noslēpumus, bet viņi dodas pie lēmumu pieņēmēja, pārstāvot savu klientu."
Viņa arī uzsvēra: "Deputātam, ja viņam ir saziņa ar lobētāju, kā rezultātā top priekšlikums pie likumprojekta, viņam tas ir jānorāda, iesniedzot šo priekšlikumu."
Iesauku "Mākoņu pastnieks" izpelnījās deputāts Mihails Pietkevičs, kad 2006. gadā uz 3. lasījumu atnesa būtiskus grozījumus azartspēļu likumā. Aizdomas par maksātnespējas administratoru interešu aizstāvību radīja Imanta Parādnieka piedāvātie grozījumi Kredītiestāžu likuma grozījumos pirms trim gadiem. "Saskaņas" deputāti iesniedza nerezidentu bankām labvēlīgus priekšlikumus, ZZS rūpējās par ātrajiem kredītiem un atkritumu apsaimniekotājiem.
Laimdotas Straujumas valdība uzskatīja, ka atsevišķu Lobēšanas atklātības likumu nevajag, tā vietā jāgroza seši jau esoši likumi un noteikumi, taču ZZS iebildumu dēļ iepriekšējā Saeima grozījumus tā arī nepieņēma un atstāja izlemšanu nākamajam parlamenta sasaukumam. Divu gadu laikā arī jaunievēlētie deputāti lielāku atklātību nav ieviesuši.
Šonedēļ Saeimas darba grupa vienojās par jaunā lobēšanas likuma pamatprincipiem. Deputāti cer, ka šogad to izdosies apstiprināt vismaz pirmajā lasījumā.
Saeimas Analītiskā dienesta vadošais pētnieks Visvaldis Valtenbergs skaidro, ka "galvenais uzdevums šiem lobēšanas regulējumiem ir ne tik daudz ierobežot šo lobētāju darbību, bet gan veicināt atklātību par to, kas lobē, ko lobē un ar kādiem līdzekļiem, un arī ar kādu motivāciju."
Saeimas Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) norāda, ka patlaban deputāti saskaras ar situācijām, kad
jebkurš var nodibināt trīs cilvēku nevalstisko organizāciju un pēc tam nākt uz komisijām un ietekmēt likumus.
Likuma mērķis būtu panākt, ka šādas konsultācijas būtu atklātas, nevis būtu tikšanās kafejnīcās un pa kaktiem un slepenas, kas rada šaubas par varas uzticamību, sacīja Rancāns.
Paredzēts, ka interešu pārstāvji reģistrēsies lobētāju datu bāzē. Saeimas, valdības, pašvaldību un valsts iestāžu amatpersonu kalendāri par tikšanos ar viņiem būs pieejami publiski. Vēl nav izlemts, vai par pārkāpumiem sodīs.
Taču lobēšanas likums atrisinās tikai daļu problēmas. Jau astoņus gadus GRECO mudina papildināt deputātu Ētikas kodeksu.
Šis process iestrēdzis Saeimas Mandātu un ētikas komisijā un Juridiskajā komisijā.
KNAB Stratēģiskās analīzes nodaļas priekšniece Sintija Helviga-Eihvalde uzsvēra, ka Saeimas deputāti ir augstākās valsts amatpersonas, kurām būtu jārāda piemērs, un pauda pārsteigumu, ka tieši šīs rekomendācijas Latvija tik ilgi nevarēs izpildīt.
Saeimas Analītiskā dienesta pētniece Inta Krūmiņa atzīst: "Salīdzinājumā ar citu valstu deputātu rīcības vai ētikas kodeksiem mums ir tāds samērā vienkāršākas, jo mums ir vairāk tādi vispārīgi principi iekļauti. Tas, ar ko varbūt Saeimas deputātu Ētikas kodekss atšķiras no vairāku citu parlamentu ētikas kodeksiem, ir tas, ka mums nav… tā ļoti vispārīgi ir regulēta komunikācija ar lobētājiem, tāpat arī interešu konflikta jautājums."
Saeimas deputāte, Darba grupas Lobēšanas atklātības likuma izstrādei vadītāja Inese Voika (“Attīstībai/Par!”) uzskata: "Mums ir jārisina tas jautājums, kas šobrīd ļoti spilgti izpaužas divu opozīcijas deputātu darbā. Viktors Valainis vienlaicīgi ir arī Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, un Didzis Šmits pārstāv vienu biznesa asociāciju.
ATR laikā, kad Valainis ļoti daudz runāja, bieži vien nebija saprotams, vai viņš runā kā deputāts."
Eiropas Padomes pretkorupcijas grupa norādīja arī uz caurumiem likumos attiecībā uz ministru ārštata konsultantiem. Viņiem būtu jāizvairās no interešu konfliktiem, tāpat kā valsts amatpersonām.
Uz ministru ārštata padomniekiem neattiecas aizliegumi saņemt dāvanas, nesaņemt algu no ieinteresētām pusēm.
Ieteikumus par parlamenta deputātiem GRECO publicēja jau pirms astoņiem gadiem, bet rekomendācijas par korupcijas novēršanu valdībā ir divus gadus vecas. Astoņas no desmit nav izpildītas.
Helviga-Eihvalde norādīja, ka patlaban notiekot darbs un diskusijas, un ir paredzētas vairākas tikšanās arī ar Valsts kanceleju, lai izlemtu, kā šo problēmu risināt.
Pēc gada valdībai un parlamentam atkal būs jāatskaitās par progresu korupcijas novēršanā. Ja uzlabojumu trūkst ilgāku laiku, GRECO pret valsti var vērsties ar publiskiem brīdinājumiem. Tā tas noticis ar Dāniju. Tas Dānijas reputācijai lielu ļaunumu nav nodarījis, jo valstī korupcijas līmenis kopumā tiek uzskatīts par zemu.