PBK īpašnieku apsūdz par ES sankciju pārkāpumu, bet grib iztikt bez atklātas tiesas (9)

Rīgas tiesas apgabala prokurors Aldis Lasmanis Re:Baltica apliecināja, ka 12.novembrī šajā Valsts drošības dienesta (VDD) izmeklētajā lietā uzrādījis apsūdzības divām fiziskām personām un lēmis par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu divām juridiskajām. 

Lai gan viņš atteicās identificēt apsūdzētos, pēc Re:Baltica ziņām, apsūdzēti ir Solodovs un Merimā, bet pie atbildības saucamās juridiskās personas ir Baltijas mediju alianse (BMA), kam pieder vairāku populāru Krievijas telekanālu pārraidīšanas tiesības Baltijā, un ar to saistītais Lielbritānijā reģistrētais uzņēmums Baltic Media Alliance Ltd. 

Pēc prokurora vārdiem, šobrīd trīs no četriem iesaistītajiem ir lūguši procesu pabeigt ar vienošanos. Proti, tas nozīmē, ka persona atzīst savu vainu nodarījumā, vienojas ar prokuroru par saņemamo sodu un to apstiprina tiesa. Taču materiāli netiek izskatīti atklātā sēdē, ļaujot detalizēti saprast, kas noticis. “No resursu efektivitātes viedokļa vienošanās man šķiet optimāls iznākums,” teica prokurors. Lietā vēl esot jāpabeidz pāris apjomīgu tulkojumu, bet viņš esot apņēmības pilns lietu šādi vai tādi pabeigt divos mēnešos. 

Šobrīd netiek sniegts daudz informācijas par apsūdzības būtību, izņemot strupu aprakstu, ka fiziskās personas ar juridisko personu palīdzību un uz sadarbības līgumu pamata piegādājušas finansējumu Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā iekļautam Krievijas pilsonim. Pārkāpjot sankciju aizliegumu, viņa rīcībā nodoti “vairāk nekā 10 miljoni eiro,” teica prokurors, atsakoties no plašāka komentāra.

Re:Baltica iepriekš veiktā izpēte liecina, ka runa varētu būt par mediju grupas gadiem ilgušiem pārskaitījumiem Krievijas uzņēmumam, kura līdzīpašnieks ir Krievijas prezidentam pietuvinātais baņķieris Jurijs Kovaļčuks. Viņš kopš 2014. gada ir Eiropas Savienības sankciju sarakstā par Kremļa politikas atbalstīšanu ar mērķi destabilizēt situāciju Ukrainā. Kovaļčuks tika iekļauts ES sankciju sarakstā kā Bank Rossija lielākais akcionārs. Pēc ES publicētās informācijas, bankai «pieder nozīmīgas daļas Nacionālajā mediju grupā (..), kas kontrolē televīzijas kanālus, kuri aktīvi atbalsta Krievijas valdības politiku situācijas destabilizēšanai Ukrainā.»

Visticamāk, Nacionālā mediju grupa (NMG) caur pagaru uzņēmumu ķēdi saņēma naudu par Krievijas TV kanālu pārraidīšanu Baltijā. No 25 BMA Baltijā pārraidītajiem kanāliem drošības dienesti pieķērās diviem: REN TV un Pirmais kanāls. Cik saprotams, nauda par tiem skaitīta nevis tieši no BMA, bet caur Lielbritānijā reģistrēto BMA Ltd, kas formāli pieder vienam no aizdomās turētajiem, igaunim Merimā. Oficiāli tiesības izplatīt šos kanālus Baltijā pieder BMA meitasfirmai TEM LV.

BMA, kura Pirmais Baltijas kanāls (PBK) bija populārākā Latvijas krievu skatīšanās izvēle, regulāri dēvēts par Kremļa propagandas ieroci. Ikdienā tas raidīja to pašu programmu, ko redz Krievijas iedzīvotāji, ar nelielām vietējo ziņu piešpricēm. Vietējie sabiedriskie mediji krieviski ar tā programmām sacensties nevarēja. Apmaiņā pret dāsniem reklāmas līgumiem no galvaspilsētu budžetiem, PBK nekautrīgi atbalstīja Latvijas un Igaunijas krievvalodīgo partiju līderus, Tallinas mēru Mihailu Kolvartu un toreizējo Rīgas mēru Nilu Ušakovu, palīdzot mobilizēt viņu vēlētāju atbalstu. 

Nedienas sākās 2019. gada novembrī, kad Latvijas elektronisko mediju uzraugs, atsaucoties uz ES sankciju pārkāpšanu, aizliedza pārraidīt astoņus no BMA kanāliem. Pāris mēnešu vēlāk notika kratīšanas BMA birojos Tallinā un Rīgā jau kriminālprocesu ietvaros. Tika iesaldēti izejošie maksājumi no BMA uzņēmumu kontiem. Rezultātā holdings vairākas nedēļas nevarēja samaksāt darbinieku algas. Beigās  BMA paziņoja par ziņu dienestu slēgšanu Rīgā un Tallinā «saistībā ar nepamatotu ekonomisko spiedienu no valsts un tiesībsargājošajām iestādēm». Darbu zaudēja vismaz 30 cilvēku. Neilgu brīdi PBK kanālā vismaz Latvijā ziņu laikā pārraidīja sabiedrisko mediju veidotās, kas bija kompromiss, lai nezaudētu licenci, jo tā prasa noteiktu diennakts laiku veltīt tieši ziņām un informatīvajiem raidījumiem.

Solodovs un Merimā neatsaucās uz vairākiem komentāra lūgumiem. Saskaņā ar likumu, par viņiem inkriminēto pārkāpumu sliktākajā scenārijā draud līdz astoņiem gadiem cietumā, bet, ņemot vērā piedāvājumu vienoties, tas ir maz ticams.