Aptauja: Iespēju vakcinēties izmantos puse no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem (14)

No tiem, kuri mājās runā latviešu valodā, vakcinēties pret Covid-19 gatavojas 58%, no tiem, kuri runā krievu valodā, - 37% respondentu. Tomēr aptaujā vislielāko gatavību vakcinēties demonstrējuši cilvēki, kuriem ir visnopietnākā attieksme pret šo slimību, - cilvēki solīdā vecumā, proti, 56% respondentu, kas vecāki par 76 gadiem, paziņojuši, ka nodomājuši noteikti vakcinēties, kad radīsies tāda iespēja, vēl 18% - ka, visticamāk, to darīs. Ar viņiem solidāri ir arī paši jaunākie (18-24 gadus vecie) - 61% un tas ir jūtami vairāk par visu respondentu kopējo rādītāju 50%.

Liela ir arī vakcinēties gatavo daļa starp cilvēkiem ar vidēji augstiem (68%) un augstiem (63%) ienākumiem, kā arī ar augstāko izglītību (58%).

Tomēr aptauja demonstrē, 9% respondentu uzskata, ka ne Covid-19 izraisošais vīruss, ne epidēmija neeksistē, vēl 8% bija grūtības atbildēt, bet 83% šim apgalvojumam nepiekrita. Šāda nostāja ir tipiska praktiski visām aptaujas aptvertajām grupām - atkarībā no vecuma "noliedzēju" daļa svārstās no 5-6% (gados visjaunākie un visvecākie respondenti) līdz 14% (vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem). To īpatsvars, kuri uzskata, ka vīruss un epidēmija pastāv, ir 90% starp senioriem un 88-89% starp visjaunākajiem dalībniekiem.

Tiešu "noliedzēju" īpatsvars to vidū, kuri mājās runā latviski un krieviski, ir apmēram līdzīgs - attiecīgi 8% un 11%, tomēr "latviešu pusē" ir mazāk tādu, kuriem bija grūtības atbildēt, - 6% pret 12%. Attiecīgi starp latviski runājošajiem bija arī vairāk stingri pārliecināto, ka vīruss un epidēmija ir reāli, - 86% pret 77%.

Nav acīmredzamu atšķirību arī starp galvaspilsētu, provinces pilsētām un laukiem. Tās nav lielas arī starp reģioniem, ja neskaita, ka ir liels to, kuriem bija grūtības atbildēt, īpatsvars Latgalē (15%, turklāt pārējos reģionos šādu respondentu īpatsvars nepārsniedz 8%).

Izteikts izņēmums ir tikai viena grupa - cilvēki ar pamatizglītību, starp kuriem ir 29% "kovidnoliedzēju".

Daudz lielāka viedokļu dažādība atklājās, kad sociologi pajautāja respondentiem par viņu priekšstatiem par koronavīrusa bīstamību. Tā, 32% uzskata, ka vīrusa lipīgums tiek pārspīlēts, bet slimības gaitas smagums šķiet pārspīlēts 28%. Visvairāk Covid-19 par bīstamu uzskata respondenti no vecuma riska grupas.

Starp aptaujas dalībniekiem, kas vecāki par 76 gadiem, apgalvojumam "Covid-19 nav lipīgāks par parastu sezonālo gripu" nav piekrituši 71%, turklāt 51% - kategoriski. Vēl noliedzošāk viņi reaģējuši uz apgalvojumu, ka Covid-19 nenoris smagāk par parastu sezonālo gripu, - tam nav piekrituši 75%, turklāt 58% - kategoriski. Tik stingru pārliecību nav demonstrējusi neviena cita grupa.

To īpatsvars, kuri nebaidās inficēties un saslimt, starp latviski un krieviski runājošajiem respondentiem ir gandrīz vienāds - attiecīgi 28% un 31%, lai gan starp krieviski runājošajiem ir vairāk to, kuriem nav konkrēta viedokļa (attiecīgi 8% un 4%), tātad mazāks ir arī to īpatsvars, kuri baidās inficēties. Principiālu atšķirību nav arī starp reģioniem.

"Iespējams, tas saistīts ar labākiem dzīves apstākļiem - piemēram, sava māja, personiskais transports, lielākas iespējas pasūtīt pārtikas produktus un citas preces internetā ar piegādi mājās utt. Tomēr tuvinieku pasargāšana no inficēšanās viņus satrauc, turklāt ļoti, - bažu līmenis šajā grupā ir viens no maksimālajiem, 88%," uzskata SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Toties ar izglītības līmeni priekšstati par Covid-19 saistīti tieši un nepārprotami - jo zemāks izglītības līmenis, jo augstāks "bezbailīguma" un "bezrūpības" līmenis.

Tā, 51% respondentu ar pamatizglītību paziņojuši, ka nebaidās inficēties un saslimt, savukārt starp augstāko izglītību ieguvušajiem tādu izrādījies tikai 23%. Anomālas uz kopējā fona šķiet arī respondentu ar pamatizglītību atbildes uz jautājumiem gan par lipīgumu (57% uzskata, ka Covid-19 nav infekciozāks par gripu), gan par slimības gaitas smagumu (54% domā, ka slimība nenoris smagāk kā sezonālā gripa), gan par iespēju inficēt citus (51% tādu nesaskata). Līdzīga nostāja ir arī grupai ar viszemākajiem ienākumiem.

"Taču jāpatur prātā, ka Latvijā izglītības un ienākumu līmeņi ir diezgan lielā mērā savstarpēji saistīti, - iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni ļoti bieži vienlaikus ietilpst arī zemāko ienākumu grupās. Tāpēc ļoti lielā mērā šeit mēs runājam par vienu un to pašu iedzīvotāju grupu - no Covid-19 mazāk baidās trūcīgākie Latvijas iedzīvotāji ar ne pārāk augstu formālās izglītības līmeni," norāda Kaktiņš.

Kopumā apgalvojumam, ka vakcīnas pret Covid-19 ir drošas un nekaitēs veselībai, piekrituši tikai 46% respondentu, turklāt pilnībā piekrituši tikai 15%.

Šis īpatsvars pieaug līdz 71% vecuma grupā virs 76 gadiem (taču arī tajā tādu, kas ir pilnībā pārliecināti par vakcīnu drošumu, ir tikai 31%) un sarūk līdz 28% cilvēku grupā ar nelieliem ienākumiem (un tikai 7% no viņiem ir pilnībā pārliecināti, ka vakcīna viņiem nekaitēs).

Starp latviski runājošajiem respondentiem kopumā 55% uzskata vakcīnas par drošām (21% - par pilnīgi drošām), starp krieviski runājošajiem - 30% (un 5% - par pilnīgi drošām).

Šāda aina - to, kuri gatavi vakcinēties, ir vairāk par tiem, kuri uzskata vakcīnas par drošām, - ir vērojama visās aptaujas dalībnieku grupās, arī starp respondentiem ar augstāko izglītību.

Visbeidzot, tieši uz jautājumu par vakcīnu drošumu bijušas grūtības konkrēti atbildēt visvairāk cilvēkiem - 16% visu respondentu, turklāt dažās grupās šis rādītājs pieaug līdz 20% un pat pārsniedz šo atzīmi.

Tomēr kopumā 60% piekrituši apgalvojumam par informācijas trūkumu un tikai 35% pauduši pretēju viedokli.

Savas zināšanas par vīrusu un epidēmiju respondenti novērtējuši nedaudz labāk. Katrā ziņā to īpatsvars, kuri piekrituši apgalvojumam par informācijas trūkumu, šajā gadījumā izrādījies nedaudz mazāks (45%) nekā to īpatsvars, kuri nav piekrituši (47%), tomēr atsevišķās grupās aina ir pretēja. Piemēram, starp krieviski runājošajiem sevi par nepietiekami informētiem uzskata 53% (salīdzinājumā ar 40% latviski runājošo). Izceļas arī Latgales iedzīvotāji (55%) un cilvēki ar zemiem ienākumiem (51%).

"Domāju, ka iemesls tam, kāpēc iedzīvotāji par vīrusu caurmērā jūtas zinošāki nekā par vakcīnām, ir saistīts ar to, cik ilgi katra no šīm tēmām ir masu mediju dienaskārtībā un uzmanības centrā," uzskata Kaktiņš. "Ja informācija par epidēmiju un vīrusu no visiem iespējamajiem kanāliem mūs intensīvi bombardē jau desmit mēnešus, tad vakcīnas kā īpaša tēma prožektoru gaismā ir tikai salīdzinoši ļoti neilgu laika posmu."