Miljardieri no krīzes atguvušies deviņos mēnešos; nabadzīgajiem būs nepieciešami deviņi gadi (2)

“Oxfam International” veiktais pētījums par nevienlīdzību liecina, ka pasaulē nabadzīgākie cilvēki no Covid-19 pandēmijas radītās krīzes atgūsies, visticamāk, vien nākamās desmitgades sākumā. Ziņojums, kas publiskots īsi pirms virtuālā Davosas foruma, kas parasti pulcē pasaules līderus, iezīmē dramatisko nevienlīdzību, kāda pasaulē palielinājusies tieši kopš pandēmijas sākuma.

“Mēs redzam lielāko nevienlīdzības pieaugumu, kopš pētām šo problēmu. Dziļā plaisa starp bagātajiem un nabagajiem kļūst tikpat nāvējoša kā vīruss. Ekonomikas darbojas nepareizi – tās turpina pludināt jaunas bagātības bagātnieku kontos, bet

tie, kas ir šīs pandēmijas frontes priekšgalā, – veselības aprūpes darbinieki, veikalu darbinieki un citi – ik dienas domā, kā nomaksāt rēķinus un nodrošināt pietiekami daudz pārtikas,” saka “Oxfam International” izpilddirektore Gabriela Bušera.

Ar Covid-19 visā pasaulē inficējušies teju 100 miljoni cilvēku, bet dzīvību zaudējuši 2,1 miljons cilvēku. Arī tas, kā cilvēki ir spējuši tikt galā ar vīrusu, iezīmē būtiskas atšķirības sociālajās grupās.

Piemēram, “Oxfam International” aprēķinājuši, ka ASV 22 000 melnādainie un latīņamerikāņu izcelsmes ASV pilsoņi būtu dzīvi, ja viņu mirstības rādītāji būtu tikpat zemi kā baltādainajiem amerikāņiem.

Tāpat 112 miljoni sieviešu saskartos ar mazāku risku zaudēt savu darbu, ja sieviešu un vīriešu vienlīdzība būtu lielāka sektoros, kas cietuši no pandēmijas.

Tikmēr pasaulē bagātākie cilvēki ar pandēmijas sekām tikuši galā visai labi. Lai arī arī pandēmijas sākumā finanšu tirgos bija vērojamas problēmas, tie ļoti pārliecinoši atguvās, galvenokārt pateicoties valstu valdību sniegtajam atbalstam.

Savukārt visā pasaulē miljardieru bagātības no pagājušā gada marta vidus līdz decembrim pieauga par teju četriem triljoniem dolāru. Savukārt to cilvēku skaits, kas dzīvo nabadzībā, ir palielinājies par 500 miljoniem.

Ir arī citi ziņojumi, kuros teikts, ka pandēmija ir smagi ietekmējusi nabadzīgākos pasaules iedzīvotājus. Tiek norādīts, ka oktobrī vien pandēmijas dēļ vairāk nekā 60 miljoni cilvēku nonākuši ekstrēmā nabadzībā (kad dienas ienākumu līmenis nepārsniedz divus dolārus).

Bušera norāda: lai cīnītos pret šo nevienlīdzību, valdībām ir nepieciešams nodrošināt, lai ikvienam cilvēkam būtu iespēja saņemt Covid-19 vakcīnu un saņemt finansiālu atbalstu darba zaudējuma gadījumā. Tāpat šis ir laiks, kad investēt sabiedriskajos pakalpojumos un radīt zemu oglekļa izmešu sektorus, kas radītu miljoniem jaunu darba vietu, kā arī valdībām jānodrošina, lai ikvienam ir pieeja veselības aprūpei, sociālajiem pakalpojumiem un izglītībai.

Visā pasaulē valdības ir investējušas vairākus miljardus dolāru dažādos atbalsta pasākumos. Lai arī daļa no šiem pasākumiem ir paredzēti nevienlīdzības mazināšanai, realitātē nevienlīdzība ir tikai palielielinājusies.