2. Skaļi domājiet, komentējiet savu rīcību - bērns to ielāgos un sapratīs plānošanas nozīmi.
Bērnam ir svarīgi redzēt vecāku rīcību, jo viņš mācās atdarinot. Tāpēc modelējiet uzvedību, rādot piemēru, stāstot, kā paši tiekat galā ar uzdevumiem, kā pieņemat lēmumus un risināt grūtības. Ir svarīgi sarunāties ar bērniem par to, kā ko plānojat un darāt. No malas tas izklausās kā savu darbību skaļa komentēšana.
3. Iedrošiniet nepadoties, censties un priecāties par procesu, nebaidoties kļūdīties.
Kļūdās ikviens, taču svarīgi savas un bērnu kļūdas uzlūkot kā iespēju mācīties. Kļūdas neliecina par cilvēka personības sliktajām īpašībām, bet gan par neparedzētiem apstākļiem vai neatbilstošu plānu. Tāpēc kļūdoties ir svarīgi šīs kļūdas pamanīt un izmantot tās, lai nākamreiz rīkotos citādi. Bērniem ir svarīgi dzirdēt, ka vecāki arī kļūdās, tomēr neuzskata to par kaut ko sliktu.
Kļūdas ir mācīšanās procesa neatņemama sastāvdaļa, un atgriezeniskā saite par paveikto ir virzība uz priekšu.
4. Rosiniet apsvērt dažādus problēmu risināšanas veidus.
Kad bērns saskaras ar kādu problēmu, piemēram, fizikā neizdodas atrisināt uzdoto uzdevumu, nerisiniet to bērna vietā, pat ja tas būtu ātrākais risinājums. Nesakiet bērnam priekšā pareizās darbības vai atbildes, bet jautājiet, ko bērns pats varētu darīt, lai problēmu novērstu vai atrisinātu, tādējādi liekot pašam domāt par iespējamiem risinājumiem.
5. Palīdziet bērniem motivēt sevi mācīties.