Atjaunota daļa no vēsturiskā Gaujas – Daugavas ūdensceļa (4)

Gaujas - Daugavas ūdensceļa 3142 metrus garais posms no Gaujas līdz Mazajam Baltezeram atjaunots laikā no 2018.gada jūnija līdz 2021.gada janvārim, un projekta kopējās izmaksas bija 3,37 miljoni eiro, to skaitā ieguldīti Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi 2,87 miljonu eiro apmērā un valsts budžeta finansējums 0,5 miljoni eiro, informēja ministrijā.

Projekta mērķis bija samazināt plūdu apdraudējumu Ādažu novadā un palielināt novada iedzīvotāju drošību, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības attīstību teritorijā un uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Ministrijā norāda, ka

kanāla pārbūve pasargās Ādažu novada plūdu riska teritoriju 290 hektāru platībā, samazinot plūdu draudus aptuveni tūkstotim iedzīvotāju Ādažu un Garkalnes novados.

Pārbūves laikā no kanāla izrakta un izlīdzināta grunts aptuveni 33 600 kubikmetru apmērā un no ezera sūknēta grunts, separēta un nogādāta krastā uz atbērtni aptuveni 5100 kubikmetru apmērā. Izbūvēti kanāla gultnes nostiprinājumi. Līdztekus īstenota apauguma novākšana aptuveni 12 hektāru platībā, nojauktas un demontētas būves aptuveni 1200 kubikmetru apmērā, kā arī pārbūvēts ūdens līmeņa regulators, izbūvēts vītņu tipa pacēlājs ar elektropiedziņu un aizvari.

Līdztekus, kā norāda ZM, atjaunojot kanālu, ierīkoti videi draudzīgi meliorācijas sistēmas elementi - pārtīrīta ezera sedimentācijas daļa un izvākti esošie nosēdumi, kā arī uzstādīts videi draudzīgs un energoefektīvs apgaismojums. Tāpat saglabāti vēsturisko "Stoney" slūžu krastu balsta fragmenti.

Ādažu novada dome savā mājaslapā informē, ka organizē arhitektūras studentu ideju projektu izstrādi par kanāla attīstību. Būvvalde aicina ikvienu iedzīvotāju dalīties ar idejām par kanāla attīstību.

Idejas līdz šī gada 1.martam, jāsūta uz e-pasta adresi "buvvalde@adazi.lv".

Kā norāda pašvaldība, Gaujas-Baltezera kanāls uzbūvēts laikā no 1899. līdz 1903.gadam, lai nodrošinātu koku pludināšanu no kokmateriālu ieguves rajoniem Vidzemē pa Gauju, Gaujas-Baltezera kanālu, cauri ezeriem uz Daugavu un tālāk uz Rīgas ostu. 

Kanāla garums ir 3142 metri, platums - 7-10 metri. Slūžas nodrošina ūdens līmeņa starpības regulēšanu. 

Saskaņā ar Ādažu novada Teritorijas plānojumu kanāla aizsargjosla noteikta 20 metru platumā, kas nosaka, ka apbūve kanāla krastos nedrīkst būt tuvāk par 20 metriem no kanāla malas. 

Tauvas josla kanālam ir noteikta desmit metri. Šai teritorijai jābūt brīvai no žogiem vai citiem šķēršļiem.

Kanāla krasti stiprināti ar rievpāļiem. Gultnē gar rievpāļu aizsargsienām ir akmens šķembu bērums. Kanāla platums pie iztekas no Gaujas ir seši metri līdz slūžām, astoņi metri kanāla vidējā posmā un 10-14 metri iztecē Mazajā Baltezerā. 

Kanāla krastos atrodas Utu kalns, Alderu ciems, kas vēsturiski izveidojies kā plostnieku ciems, tagad - ar plašu savrupmāju apbūvi. 

Ciema centrā atrodas publisks objekts Jāņu kalns un viena no Latvijā pirmajām alus darītavas atrašanās vietām, kas nav saglabājusies. No gājēju tiltiņa pār kanālu, pie tā ietekas Mazajā Baltezerā, redzama Baltezera baznīca, kas būvēta 18.gadsimta 70. gados.

Visas idejas tiks apkopotas un izvēlētas īpaši interesantākās un dzīvotspējīgākās, sola pašvaldība.

Gaujas-Daugavas ūdensceļa atjaunošana pēdējo reizi veikta 20.gadsimta 80.gados un 90.gadu sākumā.

Ūdensceļa kopējais garums ir 22,3 kilometri (km), un tas ietver kanālu no Gaujas līdz Mazajam Baltezeram 3,1 km garumā, Mazā Baltezera posmu 1,8 km garumā, kanālu starp Mazo un Lielo Baltezeru 300 metru garumā, Lielā Baltezera posmu 3,5 km garumā, kanālu no Lielā Baltezera līdz Juglai 3 km garumā Juglu 2 km garumā, Ķīšezera posmu 6,6 km garumā un Mīlgrāvi 2 km garumā.

ZMNĪ ir valstij piederošs uzņēmums, un tā kapitāldaļu turētājs ir ZM. Uzņēmuma apgrozījums 2019.gadā bija 14,583 miljoni eiro, kas ir par 14% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa bija 21 536 eiro, kas ir par 1,4 reizēm vairāk kā 2018.gadā.