ES dalībvalstis vairs neuzskata Gvaido par Venecuēlas pagaidu prezidentu (4)

27 ES dalībvalstis 6.janvārī paziņoja, ka vairs nevar tiesiski atzīt Gvaido par pagaidu prezidentu pēc tam, kad viņš parlamenta vēlēšanās decembrī zaudēja parlamenta spīkera amatu, kaut arī ES neatzīst šīs vēlēšanas.

Pēc pretrunīgi vērtētās prezidenta Nikolasa Maduro pārvēlēšanas amatā 2018.gadā, Gvaido, kurš ieņēma parlamenta spīkera amatu, pasludināja sevi par prezidenta pienākumu pagaidu izpildītāju, un viņu par leģitīmu Venecuēlas valsts pagaidu vadītāju atzina aptuveni 50 valstis, arī ASV un daļa Latīņamerikas valstu.

ASV un Lielbritānija joprojām uzskata Gvaido par Venecuēlas leģitīmo līderi.

Pagaidu prezidenta statuss deva Gvaido piekļuvi līdzekļiem, ko Rietumu valdības konfiscējušas Maduro, kā arī nodrošināja Gvaido piekļuvi augstākajām amatpersonām.

ES dalībvalstu kopīgajā paziņojumā teikts, ka Gvaido ir daļa no demokrātiskās opozīcijas, lai gan Eiropas Parlaments pagājušajā nedēļā pieņēma rezolūciju ar aicinājumu saglabāt Gvaido valsts vadītāja statusu.

"ES atkārto savus aicinājumus (..) uz brīvību un visu politisko oponentu drošību, sevišķi to opozīcijas partiju pārstāvju, kas 2015.gadā tika ievēlēti Nacionālajā asamblejā, un, sevišķi, Huana Gvaido drošību," teikts ES dalībvalstu kopīgajā paziņojumā, kas izplatīts pēc ES dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās Briselē.

"ES uzskata viņus par svarīgiem spēlētājiem un privileģētiem sarunu partneriem," norādīts paziņojumā, kurā Venecuēlas opozīcija aicināta apvienoties cīņā pret Maduro.

2015.gada vēlēšanās kontroli pār Venecuēlas Nacionālo asambleju ieguva opozīcija, bet jaunajā sasaukumā vairākums ir Maduro sabiedrotajiem.