Latvijā 2020. gada decembrī reģistrēts zemākais dzimušo skaits pēdējā simtgadē. Ko par to saka demogrāfs Ilmārs Mežs - kāpēc tā notiek un kā pret to varam cīnīties? Kā arī uzzini, kā pandēmija ietekmējusi jaundzimušo skaitu.
Bedres rakšana zem bedres jeb dramatiskā demogrāfija pandēmijā (10)
"Šie dati vēsta par visu 2020. gadu. Tur ir trīs galvenie iemesli. Ir aizvien mazāks potenciālo vecāku, tieši māmiņu skaits. Tie ir bērni, kuri nepiedzima deviņdesmitajos gados, bet, ja piedzimtu, viņi būtu divdesmit piecus gadus veci. Deviņdesmito gadu bērnu skaits ir uz pusi mazāks, nekā bija astoņdesmitajos gados. Tas ir objektīvi, un tur mēs neko vairs nevaram darīt. Otrs iemesls ir nepietiekamais valsts atbalsts, un trešais ir šis negaidītais Covid-19 laiks ar visām tā saknēm un blaknēm," rīta raidījumā "900 sekundes" runā demogrāfs.
Kādas ir demogrāfa prognozes nākotnē? "Labu ziņu nav, un 2021. gads būs vēl sliktāks nekā 2020. gads. Būs par krietnu kārtu mazāk jaundzimušo. Ja skatāmies, ka martā, kad bija pirmais pandēmijas vilnis, decembrī piedzima šajā laikā "iesētie" bērni, tad jau šā viļņa sekas redzēsim nākošajos laikos.
Vēl smagāki rādītāji būs vēl pēc gada pēc šā brīža. Šobrīd mēs "rokam" jaunu, dziļu demogrāfisko bedri tur, kur jau iepriekš mēs bijām ļoti zemā līmeni.
Valdībai un sabiedrībai ir jādomā, kā pēc iespējas varam atvieglot to situāciju tām ģimenēm, kas ir nonākušas grūtā situācijā, gan zaudējot ienākumus, gan samazinājušās darba iespējas. Viss tas stress, kas sakrājas," uzsver Ilmārs Mežs.
Pēc Eurostat datiem mūsu valsts pat ierindojas
skopāko valstu pusē, kas nepietiekoši izdala vajadzīgos līdzekļus, un tas atsaucas uz demogrāfiju.
Pirmajiem, kas šo burvju loku pārrauj, ir jābūt politiķiem!
Par to, cik lielam vajadzētu būt materiālajam atbalstam un ko vēl varam darīt lietas labā, skaties video!