Vairāk nekā 50 pasaules valstīs līdz šim pret jauno koronavīrusu vakcinējušies apmēram 68 miljoni cilvēku. Lai gan uz pasaules iedzīvotāju kopskaita fona tas ir kā piliens jūrā, vakcinācijas sākšanās rosinājusi diskusijas par to, vai vakcinētajiem atļaut brīvāku ceļošanu, raksta "The Economist".
Vakcinācijas pases - vai tā ir ceļošanas nākotne? (14)
Lai to izdarītu, vakcinētajiem cilvēkiem šo faktu būtu jāspēj kaut kā pierādīt - iespējams, ar vakcinācijas sertifikāta vai "vakcinācijas pases" palīdzību. Vairākas valstis, kurām tūrisms ir nozīmīgs ieņēmumu avots, piemēram, Seišelas, jau atvērušas robežas pret Covid-19 vakcinētajiem iebraucējiem.
Taču viedokļi dalās par to, cik liels sabiedrības atbalsts būtu šādas pieejas plašākai lietošanai. Daļa to uzskata par ātrāko ceļu atpakaļ uz normālu dzīvi, kamēr citi uzskata, ka tas novestu pie netaisnībām.
Ideja nav jauna
Lai arī daudziem vakcinācijas pases šķiet radikāla ideja, līdzīgi apliecinājumi vēsturē ir pastāvējuši. 1922.gadā daudzas ASV skolas bērni drīkstēja apmeklēt tikai tad, ja bija potēti pret bakām. Un "dzeltenā karte" ir pirms nepilniem 100 gadiem izveidots starptautisks sertifikāts, kurā tika reģistrēta vakcinācija pret holeru, dzelteno drudzi, tīfu un bakām. Vēl šobaltdien, lai iekļūtu daudzās valstīs, obligāta prasība ir "dzeltenās kartes" uzrādīšana.
Lielbritānijas veselības ministrs norādījis, ka vakcinācijas pasu ideja viņam nešķietot pievilcīga, savukārt tajās valstīs, kuru ekonomikas lielā mērā balstās uz ieņēmumiem no tūrisma, amatpersonas šādu apliecinājumu ieviešanu atbalsta. Grieķijas premjerministrs Kiriaks Micotakis izteicies, ka vēloties, lai Eiropas Savienībā (ES) tiktu ieviests ceļošanas sertifikāts. Jaunais ASV prezidents Džo Baidens licis izvērtēt vakcinācijas pasu iespējamību. Arī privātie uzņēmumi visā pasaulē izstrādā digitālās pases.
Neatbildētie jautājumi
Viens no piesardzības iemesliem ir tas, ka joprojām nav zināms, cik lielā mērā vakcinācija spēj ierobežot slimības izplatību. Kaut arī vakcīnas uzrādījušas augstu efektivitāti smagas slimības gaitas novēršanā un dzīvību glābšanā, tomēr daļa vakcinēto tik un tā varētu inficēties paši un inficēt citus. Neskatoties uz to, ir pamats domāt, ka vakcīnas ievērojami mazinās slimības izplatību. Kad tas sāks atspoguļoties statistikas datos, pieaugs prasības pēc tā, lai vakcinēto cilvēku dzīve varētu atgriezties normālās sliedēs un lai viņi tostarp varētu arī ceļot.
Pat tad, ja vakcīnas tikai daļēji palīdzēs iegrožot vīrusa izplatību, daļa sabiedrības vakcinācijas pases uzskata par neizbēgamām. Ņujorkas Universitātes Grosmana medicīnas fakultātes bioētikas profesors Arturs Kaplans norāda, ka kopējiem un mediķiem, kuri strādā veco ļaužu pansionātos un slimnīcās, būs jābūt vakcinētiem pret jauno koronavīrusu un spējīgiem šo faktu pierādīt. Jau tagad slimnīcu darbiniekiem daudzviet ir jābūt vakcinētiem pret gripu vai B hepatītu, lai pasargātu pacientus ar novājinātu imunitāti, vēža slimniekus vai jaundzimušos, kuri netiek vakcinēti.
Privātie uzņēmumi varētu ieviest savas prasības
Kruīza kuģi, avioindustrija un restorānu bizness - tā ir daļa no uzņēmējdarbības sektoriem, kuru darbība šogad bez vakcinācijas pasēm būs teju paralizēta. Austrālijas lidsabiedrība "Qantas" jau kopš pagājušā gada apsver iespēju, ka varētu pasažieriem kā obligātu prasību izvirzīt apliecinājuma uzrādīšanu, ka viņi ir vakcinējušies pret Covid-19.
Šķiet mazticami, ka valdības varētu pilnībā atteikties ielaist valstī cilvēkus bez vakcinācijas sertifikāta,
taču tās varētu izvirzīt papildu prasības, piemēram, negatīva Covid-19 testa uzrādīšanu vai obligātu pašizolāciju uz noteiktu periodu.
Citas lidsabiedrības - "United", "Ethiad" un "Emirates" - spriež par "veselības pasēm", kurās būtu fiksēti nesen veikti testi vai vakcinācija.
Privātiem uzņēmumiem ir lielāka brīvība noteikt prasības saviem klientiem, kamēr vien noteikumi nav diskriminējoši. Savukārt valdībām jābalansē dažādi politiski jutīgi lēmumi. Pagaidām neatbildēts ir jautājums, cik ilgi saglabājas vakcinācijas vai izslimošanas ceļā iegūtā imunitāte.
Vakcinācijas pases arī varētu radīt paaudžu plaisu. Visur sākumā tiek vakcinēti cilvēki gados, nevis jauni cilvēki, kuriem pēdējā gada laikā nācies pamatīgi ierobežot savu ikdienas dzīvi lielā mērā tāpēc, lai aizsargātu sabiedrības grupas ar augstāku riska pakāpi. Līdz ar to atvieglojumi vakcinētajiem varētu radīt netaisnības sajūtu gan jauno cilvēku vidū, gan arī starp cilvēkiem, kuriem hronisku slimību dēļ ir novājināta imunitāte un vakcinācija nav ieteicama.
Ja vakcinācijas pases tiks ieviestas un tiks plaši izmantotas, daļa sabiedrības varētu uzskatīt, ka tās iespēja izvēlēties tiek ierobežota.
Neskatoties uz to, nesenā pētījumā vairāk nekā divas trešdaļas britu atzina, ka vakcinācijas pasu ieviešana viņiem šķiet pieņemama. Tas ir pārsteidzoši augsts rezultāts. Bet izskaidrojums varētu būt vienkāršs - stingrie ierobežojumi ir tik nepatīkami un atstāj tik negatīvu iespaidu uz ekonomiku, ka pat neliela durvju pavēršanās dod cerības staru, secina "The Economist".