Pētnieki: vidusmēra cilvēks ir krietni tuklāks par vidusmēra ziloni

Aptaukošanās mazkustīga dzīvesveida dēļ – bieži uzskatīts, ka tas ir iemesls ziloņu sliktajai veselībai zoodārzos. Tomēr tagad jaunā pētījumā minēts, ka Āzijas ziloņi (elephas maximus), kas turēti nebrīvē, ir tikpat aktīvi kā pirms to sagūstīšanas savvaļā. 

Salīdzinot varētu teikt, ka nebrīvē esošajiem Āzijas ziloņiem ir mazāk tauku nekā vidējam cilvēkam. Turklāt iespējams, ka šie ziloņi arī kustas vairāk. 

Tiesa, tas, vai zoodārzu ziloņi ir resnāki par saviem sugasbrāļiem savvaļā, joprojām ir diskutējams jautājums. Iepriekš vairākos pētījumos ir noskaidrots, ka teju trīs ceturtdaļas  ziloņu Ziemeļamerikas zoodārzos ir ar lieko svaru. Tiesa, jāņem vērā, ka šis secinājums ir veikts, balstoties tikai uz vizuāliem novērojumiem, kas var būt maldinoši. 

Zilonis cilvēka aprūpē var pieņemties svarā, tomēr nav īsti skaidrs, cik lielu daļu no šā papildu svara veido tauki. Un cik no šiem taukiem ir radušies ēšanas un mazkustīguma dēļ. Turklāt nav arī skaidrs, kāda ir šo tauku ietekme uz ziloņu veselību. 

Pētniece un ziloņu eksperte Daniela Čusida vēlējās izmērīt tauku daudzumu ziloņos daudz konkrētākā un tiešākā veidā. Viņa nolēma salīdzināt tauku daudzumu nebrīvē esošajos ziloņos ar dažām to veselības problēmām. 

“Mani interesēja noskaidrot, vai metodes, kas iepriekš izmantotas cilvēku veselības pētījumos, var palīdzēt mums uzzināt vairāk par ziloņiem,” stāstīja Čusida. 

Lai to izdarītu, Čusida ar kolēģiem ar fitnesa aprocēm aprīkoja 35 Āzijas ziloņu mātītes un 9 tēviņus no 9 ASV un Kanādas zoodārziem. 

Pēc tam Čusida ziloņiem iedeva maizi, kas saturēja ūdeņraža izotopus, kas ļāva zinātniekiem noskaidrot, kāds ir ūdens svars ziloņos. Beigu beigās zinātnieki varēja aprēķināt, kāds ir kopējais ziloņu tauku svars. 

Pēdējos gados dažiem zinātniekiem ir radušās bažas par to, ka nebrīvē turētie ziloņi ēd par daudz un ir pārāk mazkustīgi. Potenciāli tas viņus noliek lielāka sirds slimību, locītavu problēmu un citu slimību riska priekšā. 

Tiesa, daži no šiem riskiem ir pārprasti. Proti, lai arī nebrīvē turētajiem ziloņiem nav tik laba veselība kā savvaļas ziloņiem, tomēr tas pārsvarā nav to mazkustīguma un lieko tauku dēļ. Noskaidrojās arī tas, ka ziloņi patiesībā nav nemaz tik mazkustīgi un katru stundu nostaigā 0,03 līdz 2,8 kilometrus. Turklāt ar auglības problēmām biežāk saskārās tieši kārnākie ziloņi, nevis dūšīgie. 

Joprojām gan nav skaidrs, vai Āzijas ziloņiem liekā svara problēma ir biežāka nebrīvē vai savvaļā. Jebkurā gadījumā – ir ļoti grūti definēt, kas tad īsti ir liekais svars, kuri tauki ir kaitīgi Āzijas ziloņiem un kāda nozīme tauku izvietojumam ķermenī. 

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Journal of Experimental Biology”.