"Savukārt, nevienmērīgie ierobežojumi preču sortimentā noved pie daudzu mazo un vidējo tirgotāju un ražotāju bankrota. Arī kompensācijas mehānismi ir nepilnīgi un netaisnīgi," uzsvēra LTA prezidents.
LTA vadītājs atzina, ka Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) ir uzklausījis daļu priekšlikumu un apņēmies koriģēt atbalsta nosacījumus uzņēmumiem, kuriem nav 2019.gada saimniekošanas vēsture, taču vēl jānovērš netaisnības decembra atbalsta saņemšanai.
Kā apgalvoja Danusēvičs, nevienā ES valstīs netiek ierobežots pieejamais preču sortiments. Tāpat, attiecībā uz prasībām, arī attieksme ir saprātīga un atbilstoša kopējām ES nostādnēm - apmeklētāju skaits tiek ierobežots līdz 50% no objektā plānotā, turpretī Latvijā tie esot 80%. "Jāuzsver, ka preču tirdzniecības ierobežojumi nav valstīs, kur saslimšana ir daudzkārt izplatītāka kā Latvijā, piemēram, Polijā, Francijā, Zviedrijā vai Lietuvā," skaidroja Danusēvičs.
Viņš minēja, ka par katru tirgošanai aizliegto preču grupu ir argumenti, kāpēc tai jābūt pieejamai un kāpēc tās atļaušana nenes kaitējumu, bet pretēji - mazina saslimšanas risku, piemēram, grāmatu tirdzniecībai. Danusēvičs norādīja, ka Kultūras ministrija pamato aizliegumu tirgot grāmatas ar to, ka pensionāri brauks uz grāmatnīcām pārpildītā sabiedriskā transportā un saslims ar Covid-19. Taču, ņemot vērā, ka apmeklējumu skaits bibliotēkā un grāmatnīcā ir aptuveni vienāds, patlaban risks aizliegtās grāmatnīcas apmeklējumam ir 20 reizes mazāks, skaidroja LTA prezidents.
"Parēķinām risku - vienu grāmatu paņemt bibliotēkā - divi braucieni. Pie kam jāņem vērā, ka grāmatas pirkuma iespējas aizstāj bibliotēkas apmeklējumu un nepieciešamību veikt ilgstošu grāmatu dezinfekciju," piebilda Danusēvičs.
Latvijas Tirgotāju asociācija dibināta 1912.gadā, bet tās darbība atjaunota 1994.gadā. Pašlaik tajā brīvprātīgi apvienojušies vairāk nekā 600 uzņēmēju, kuri nodarbojas ar tirdzniecību, ēdināšanu un pakalpojumu sniegšanu.