Tirgotāji grasās apstrīdēt tirdzniecības ierobežojumus Satversmes tiesā (4)

"Tirgotājuprāt, valdības rīcība ir ar atšķirīgu attieksmi starp personām, kuras atrodas salīdzināmos apstākļos," uzsvēra Danusēvičs.

Kā norādīja asociācijas vadītājs, tirgotāji uzskata, ka ierobežojumi pārkāpj atļautos Satversmē kritērijus, tai skaitā ierobežojošo normu pieņemšanu pienācīgā kārtībā, kā arī nav ievērota pamattiesību ierobežojumu samērojamība. "Atliek cerēt, ka Satversmes tiesa paspēs izskatīt sūdzību līdz brīdim, kad vietējie nozares uzņēmēji tiks iznīcināti valdības rīcības rezultātā," piebilda Danusēvičs.

Sūdzība patlaban tiekot gatavota un to Satversmes tiesā iecerēts iesniegt nākamnedēļ.

Tikmēr LTA aicina valdību turēties pie Pasaules veselības organizācijas (PVO) vadlīnijām Covid-19 pandēmijas apkarošanā un pie Eiropas Savienības (ES) prakses tirdzniecības ierobežošanā. Tirgotāji uzskata, ka jau otro mēnesi spēkā ir neloģiski preču tirdzniecības ierobežojumi, tādēļ asociācija aicina valdību turēties pie PVO vadlīnijām un tirdzniecības praksēm ES.

Kā skaidroja Danusēvičs, PVO galvenais nosacījums ir līdz minimumam samazināt visu sabiedrības un ekonomikas locekļu negatīvās sekas veselībai un labklājībai. Taču patlaban pieņemtie preču sortimenta ierobežojumi neļauj cilvēkiem uzturēt savu ķermeni veselīgā stāvoklī, pilnvērtīgi izmantot āra aktivitātes, kā arī nodarbināt sevi mājsēdē.

"Savukārt, nevienmērīgie ierobežojumi preču sortimentā noved pie daudzu mazo un vidējo tirgotāju un ražotāju bankrota. Arī kompensācijas mehānismi ir nepilnīgi un netaisnīgi," uzsvēra LTA prezidents.

LTA vadītājs atzina, ka Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) ir uzklausījis daļu priekšlikumu un apņēmies koriģēt atbalsta nosacījumus uzņēmumiem, kuriem nav 2019.gada saimniekošanas vēsture, taču vēl jānovērš netaisnības decembra atbalsta saņemšanai.

Kā apgalvoja Danusēvičs, nevienā ES valstīs netiek ierobežots pieejamais preču sortiments. Tāpat, attiecībā uz prasībām, arī attieksme ir saprātīga un atbilstoša kopējām ES nostādnēm - apmeklētāju skaits tiek ierobežots līdz 50% no objektā plānotā, turpretī Latvijā tie esot 80%. "Jāuzsver, ka preču tirdzniecības ierobežojumi nav valstīs, kur saslimšana ir daudzkārt izplatītāka kā Latvijā, piemēram, Polijā, Francijā, Zviedrijā vai Lietuvā," skaidroja Danusēvičs.

Viņš minēja, ka par katru tirgošanai aizliegto preču grupu ir argumenti, kāpēc tai jābūt pieejamai un kāpēc tās atļaušana nenes kaitējumu, bet pretēji - mazina saslimšanas risku, piemēram, grāmatu tirdzniecībai. Danusēvičs norādīja, ka Kultūras ministrija pamato aizliegumu tirgot grāmatas ar to, ka pensionāri brauks uz grāmatnīcām pārpildītā sabiedriskā transportā un saslims ar Covid-19. Taču, ņemot vērā, ka apmeklējumu skaits bibliotēkā un grāmatnīcā ir aptuveni vienāds, patlaban risks aizliegtās grāmatnīcas apmeklējumam ir 20 reizes mazāks, skaidroja LTA prezidents.

"Parēķinām risku - vienu grāmatu paņemt bibliotēkā - divi braucieni. Pie kam jāņem vērā, ka grāmatas pirkuma iespējas aizstāj bibliotēkas apmeklējumu un nepieciešamību veikt ilgstošu grāmatu dezinfekciju," piebilda Danusēvičs.

Latvijas Tirgotāju asociācija dibināta 1912.gadā, bet tās darbība atjaunota 1994.gadā. Pašlaik tajā brīvprātīgi apvienojušies vairāk nekā 600 uzņēmēju, kuri nodarbojas ar tirdzniecību, ēdināšanu un pakalpojumu sniegšanu.