Francijas un Baltijas valstu ārlietu ministri aicina atbrīvot Navaļniju (2)

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis un Igaunijas ārlietu ministra vietnieks Eiropas lietās Merts Volmers pēc Francijas Eiropas un ārlietu ministra Žana-Īva Ledriāna uzaicinājuma pulcējās uz tikšanos Parīzē. Šī bija pirmā šāda veida tikšanās, atzīmējot simto gadadienu, kopš Francija "de iure" atzina Baltijas valstu neatkarību, turklāt visas četras valstis šogad svinēs 30.gadadienu kopš diplomātisko attiecību atjaunošanas starp Franciju un Baltijas valstīm.

Ministri izvērtēja aktuālo veselības situāciju Eiropā, vienojoties turpināt koordināciju starp dalībvalstīm, īpaši attiecībā uz valstu vakcinācijas stratēģijām un robežkontroli. Saskaroties ar jaunu vīrusa variantu parādīšanos un nepieciešamību aizsargāt iedzīvotājus, ministri aicināja paātrināt vakcīnu ražošanu, lai vakcinācijas kampaņas varētu īstenot ātrāk.

Viņi atzinīgi novērtēja progresu Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanā un uzsvēra apņemšanos savlaicīgi pieņemt nacionālos lēmumus par Eiropas Savienības (ES) pašu resursiem. Ministri uzsvēra Eiropadomes 2020.gada jūlijā vienošanās par bezprecedenta finanšu paketi nozīmi, kā arī nepieciešamību pilnībā ievērot šo vienošanos arī notiekošajās sarunās par sektorālajiem priekšlikumiem.

Diplomāti arī apsprieda gatavošanos un prioritātes nākamajai Francijas prezidentūrai ES.

Ministri atkārtoti izteica visstingrāko nosodījumu par to, ka Krievijas varas iestādes pretlikumīgi un politisku iemeslu motivētas arestējušas Navaļniju, pārkāpjot Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumus, un aicināja nekavējoties un bez nosacījumiem viņu atbrīvot. Krievijai jāsauc pie atbildības visi, kas vainojami Navaļnija saindēšanā, un jāpilda savas saistības saskaņā ar Ķīmisko ieroču konvenciju, uzskata politiķi. Ministri aicināja Krieviju apzinīgi ievērot savas saistības Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un Eiropas Padomes ietvaros.

Francijas un Baltijas valstu pārstāvji arī pauda nopietnas bažas par situāciju Baltkrievijā pēc krāpnieciskām prezidenta vēlēšanām un režīma ilgstošo vardarbību pret miermīlīgiem protestētājiem. Ministri atkārtoti apliecināja atbalstu Baltkrievijas iedzīvotājiem, lai viņiem būtu tiesības ievēlēt prezidentu, rīkojot brīvas un godīgas vēlēšanas, kas atbilst starptautiskajiem standartiem, EDSO/Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja novērotāju klātbūtnē.

Ministri atkārtoti apliecināja "nelokāmu atbalstu un uzticību" Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās.

Kalnu Karabahas krīzes jautājumā ministri atbalstīja EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju vadīto starpniecību un uzsvēra, cik svarīgi ir viņu aizgādībā panākt ilgstošu risinājumu. Amatpersonas uzsvēra, ka ir svarīgi izvairīties no jebkādas turpmākas drošības situācijas destabilizācijas, ņemot vērā 9.novembra pamiera vienošanās izpildes problēmas.

Politiķi atkārtoti apliecināja, cik liela nozīme reģionālā līmenī ir Austrumu partnerībai Eiropas kaimiņattiecību politikā, ņemot vērā gaidāmo Austrumu partnerības samitu.

Jaunās ASV administrācijas inaugurācijas kontekstā ministri atsaucās uz spēcīgas stratēģiskas transatlantiskās partnerības nozīmi, kuras pamatā ir kopīgas intereses un vērtības. Atzīmējot ES bezprecedenta attīstību drošības un aizsardzības jomā, viņi uzsvēra nepieciešamību turpināt iesākto darbu, vienlaikus apstiprinot, ka NATO ir kolektīvās aizsardzības pamats visām organizācijas dalībvalstīm. Ministri uzsvēra Sāhila reģionā veikto operāciju nozīmi cīņā pret terorismu un novērtēja izrādīto apņemšanos.

Diplomāti arī apsprieda situāciju Vidusjūras austrumu daļā, sagaidot ilgtspējīgu situācijas stabilizāciju attiecībās ar Turciju, ņemot vērā marta Eiropadomes sanāksmi.

Tikšanās laikā ministri uzsvēra nepieciešamību turpināt darbu Eiropas līmenī, lai līdzsvarotu attiecības ar Ķīnu. Mērķis ir panākt Ķīnas apņemšanos uzņemties kopīgas prioritātes klimata, ilgtspējīgas attīstības, daudzpusības veicināšanas un cilvēktiesību ievērošanas jomā, paziņoja politiķi. Attiecībā uz cilvēktiesībām Francija, Latvija, Lietuva un Igaunija atkārtoti pauda bažas par notiekošo Honkongā un attieksmi pret personām, kas pieder etniskām un reliģiskām minoritātēm, īpaši Sjiņdzjanā un Tibetā.

Svarīgi arī veidot Eiropas stratēģiju Indijas un Klusā okeāna reģionam, secināts tikšanās laikā.

Uzsverot daudzās kopīgās iezīmes veiktajā situācijas analīzē un paustajā nostājā un ciešas saziņas lietderību dažādos formātos, ministri vienojās par nepieciešamību regulāri rīkot konsultācijas par visām pusēm interesējošiem Eiropas un starptautiskajiem jautājumiem.