"Transparency International": Pērn pierādīts, ka korupcija var būt arī nāvējoša (1)

Pētot norises 2020. gadā, “Transparency International” (TI) novērtējusi korupcijas riskus 180 pasaules valstīs un teritorijās, iztaujājot gan ekspertus, gan uzņēmējus. Kā norāda TI, šajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) uzrādītais korupcijas līmenis var arī neatbilst reālajai situācijai, tomēr 2020. gada indekss iezīmē jaunas tendences, kā korupcija ir ietekmējusi valstu darbību.

Fokuss uz pandēmiju

Jaunākais reitings uzrāda korelāciju starp korupcijas līmeni un valstu reakciju uz koronavīrusa pandēmiju, kas sākās pagājušajā gadā. TI uzsver, ka korupcijas dēļ ir bijušas situācijas, kad ir zagti Covid-19 testi, kā arī aizkavētas medicīnisko līdzekļu piegādes.

Nāvējošā korupcija

“Tas, ko mēs varam redzēt, ka aizsardzības ekipējuma piegādes, piemēram, maskas, ventilatori un citas lietas netiek piegādātas caurspīdīgi.

Tas, savukārt, rada korumpētiem cilvēkiem iespēju salikt naudu savās kabatās uz nelaimes rēķina, atstājot daļu iedzīvotāju bez palīdzības. Līdz ar to – korupcija var kļūt nāvējoša,” skaidro TI pārstāvis Daniels Eriksons.

TI ziņojumā teikts, ka “neskaitāmas dzīvības pērn tika zaudētas korupcijas dēļ, kas aizkavēja adekvātu atbildi uz pandēmiju”. TI analīze norāda, ka korupcija ir atņēmusi līdzekļus veselības aprūpei, atstājot atsevišķas sabiedrības daļas bez ārstiem, aizsardzības ekipējuma, kā arī bez ārstniecības iestādēm un slimnīcām.

“Covid-19 nav tikai veselības un ekonomiskā krīze. Šī ir korupcijas krīze, un ar to mēs netiekam galā,” norāda TI valdes locekle Delija Fereira Rubio.

Nav pietiekami daudz progresa

Pētījums norāda, ka situācija korupcijas jomā ir ļoti drūma visā pasaulē, lielākā daļa valstu nav panākusi progresu korupcijas apkarošanā vairāk nekā desmit gadus, turklāt – pandēmija situāciju ir tikai pasliktinājusi.

Jaunākajā indeksā izmantota 100 punktu novērtējuma sistēma, kurā mazāk punktu nozīmē lielāku korupciju, bet rezultāti tuvāk 100 punktiem – mazāku korupcijas līmeni. TI norāda, ka 2020. gadā vidējais rezultāts ir bijis 43 punkti – divām trešdaļām no 180 valstīm ir bijuši mazāk nekā 50 punkti.

Aptuveni puse no visām valstīm pēdējos desmit gadus ir stagnējušas korupcijas apkarošanā. Zemākais rādītājs pērn bija Subsahāras reģionā, kurā valstis saņēma vidēji 32 punktus, bet Eiropas Savienības un Rietumeiropas valstis uzrādīja labākos rezultātus, vidēji sasniedzot 66 punktus.

Līdere - Dānija

Skatoties, kā katra valsts ir tikusi galā ar korupcijas apkarošanu, var redzēt, ka zemākais korupcijas līmenis ir Dānijā, Jaunzēlandē un Somijā. Savukārt Dienvidsudānā, Somālijā un Sīrijā korupcijas līmenis ir augstākais.

TI norāda, ka “augstāks korupcijas līmenis Covid-19 krīzē kļūst par galveno likuma ienaidnieku”, kas rada vēl citus izaicinājumus sabiedrībā.

“Jo valsts ir demokrātiskāka un atvērtāka, jo spējīgāka tā ir cīnīties pret korupciju. Mēs esam redzējuši situāciju, kad vairākās valstīs pasliktinās cilvēktiesību situācija, tiek ierobežota vārda brīvība. Un šajā gadījumā parasti ir tā, ka centieni apkarot korupciju tiek izskausti,” saka TI pārstāvis Eriksons.

Kāda situācija ir Latvijā?

Latvijas KUI būtiski neuzlabojas - rādītājs, salīdzinot ar 2019.gadu, ir pieaudzis par 1 punktu, sasniedzot 57 punktus no 100, un Latvija ieņem 42. vietu pasaulē kopā ar Kipru un Kostariku.

Pirms gada izziņotajos datos 180 pasaules valstu vidū Latvija ierindojās 44. vietā ar 56 punktiem no 100. 2018.gadā Latvijai indeksā bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41.vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū. Arī 2017.gadā Latvija saņēma 58 punktus, 2016.gadā - 57, 2015.gadā - 56, bet 2014.gadā - 54 punktus.

Kā informē "Sabiedrība par atklātību - Delna", lai arī šobrīd novēroto pieaugumu varētu novērtēt kā soli pareizā virzienā, tomēr Latvijas KUI ilgstoši stagnē un ir pārāk zems, kā arī atpaliek no citām Eiropas Savienības un Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD).