Briesmoņi, šaušalas un rasisms: H. F. Lavkrafta baisais mantojums (1)

Hovarda Filipa Lavkrafta darbi ir ne vien drūmi, bet nereti arī ļoti nepatīkami un neomulīgi. Tēli un ainas tajos cilvēkam allaž izraisa tumšas šaušalas un neomulību. Kā no Lavkrafta darbiem izkāpušās baisās būtnes, drūmās priekšnojautas un gaisotne kopā ar 20. gadsimta 30. gadu rasisma problēmām Amerikā lieliski atainota 2020. gada seriālā “Lavkrafta valsts” (Lovecraft Country), kas skatāms LMT Viedtelevīzijā. Arī ja Lavkrafta darbi nav lasīti, tad šis seriāls pavisam noteikti varētu kalpot kā labs ieskats Lavkrafta drūmajā pasaulē, tiesa, daudzas detaļas varbūt būtu grūti saprast, nepazīstot viņa stāstus.

NOSKATIES FILMAS "LAVKRAFTA VALSTS" KACEKLI:

Ja kāds lūgtu aprakstīt Lavkrafta darbus vienā teikumā, tad varētu teikt, ka viņš raksta par neiedomājamām un milzīgām šausmām, kas mīt tepat zem ikdienišķās pasaules slāņa. Šī drūmā pasaule ir pilna ar fantastiskiem briesmoņiem, taustekļiem un šaušalām. Lavkrafta darbos bieži vien parasti, ikdienišķi cilvēki nokļūst ārkārtīgi neparastās ārpasaulīgās situācijās. Reti kurš no tām izkļūst dzīvs vai nesajucis prātā. Lavkrafta teksti ir dīvaini un mizantropiski – tajos skaidri parādīts, cik cilvēkam naidīga ir pasaule, rakstīts izdevumā "The New York Times".

Lai ekranizētu vai kā citādi pielāgotu un interpretētu Lavkrafta darbus, katram nākas saskarties ar klaju rasismu un seksuālajām fobijām, kas tos caurvij. Tomēr Lavkrafta darbi joprojām ir iedvesmojoši, un viņa “pirksts” regulāri parādās dažādos medijos – televīzijā, literatūrā, komiksos, videospēlēs, mūzikā, vizuālajā mākslā u.c.

Vēdera citplanētietis no filmas “Svešie”? Tipisks Lavkrafts. Noskaņa slavenajā seriālā “Stranger Things”? Viens vienīgs Lavkrafts. Briesmonis seriāla “Lovecraft Country” pirmajā sērijā? Kā izkāpis no Lavkrafta stāstiem.

Cilvēks Lavkrafts

H. F. Lavkrafts piedzima 1890. gadā Providensā, Rodailendā, ASV. Tā bija turīga ģimene, tāpēc Lavkraftam bija labklājīga bērnība. Par spīti vai pateicoties tam, Lavkrafts izauga par visai dīvainu indivīdu. Tiesa, varbūt tas arī nav nekāds brīnums, ņemot vērā, ka abi viņa vecāki ar 20 gadu starpību nomira vienā un tajā pašā psihiatriskajā slimnīcā.

Nervu sabrukuma dēļ Lavkrafts pameta vidusskolu un sāka rakstīt īsos stāstus, iespaidojoties no Edgara Alana Po daiļrades, spēra pirmos amatiera soļus žurnālistikā, kā arī rakstīja rasistisku un ksenofobisku dzeju.

Šausmu daiļliteratūrai viņš pilnībā pievērsās tikai pēc Pirmā pasaules kara, radot dīvainus un bieži vien savā starpā saistītus stāstus, no kuriem daudzi tika publicēti lubu literatūras žurnālā “Weird Tales”. Vēlāk Lavkrafts apprecējās un piecus gadus pavadīja Bruklinā. Šis periods iedvesmoja vairākus viņa stāstus. Kad laulībai pienāca gals, viņš atgriezās Providensā, kur turpināja rakstīt.

Daudzos viņa stāstos darbība norisinās izdomātā rajonā Masačūsetsā. Šo rajonu Lavkrafta daiļrades cienītāji vēlāk nodēvēja par “Lavkrafta valsti”. Viņa stāstos bieži parādās gļotas, taustekļi, vēžveidīgi briesmoņi un noslēpumainas, aizliegtas zināšanas. Vairākus stāstus caurvij seksuāls diskomforts, bet citos parādās dziļš rasisms, kad tie, kuru āda nav balta, ir parādīti kā barbarisma piemērs. Tomēr viņš ar saviem darbiem nopelnīja ļoti maz un, neguvis nedz atzinību, nedz bagātību, 1937. gadā nomira.

Mīti un kosmicisms

Lavkrafts pats radīja savu literatūras žanru – kosmicismu. Lai to saprastu, iedomājies nihilistisku pasauli, kurā vietumis parādās ļauni un milzīgi galvkāji.

Galvenā kosmicisma ideja ir tāda, ka cilvēkiem milzīgajā visumā nav nekādas nozīmes. Pār visumu valda tik sveši un baismīgi spēki, ka mūsu sīkās smadzenes nespēj nedz saprast, nedz aptvert to zināšanas. Tieši tāpēc lielākā daļa cilvēku, kas ielūkojas šajās zināšanās, zaudē prātu.

Lielākais un varenākais ļaundaris kosmicismā ir Ktulhu, tiesa, šis briesmonis ar saviem biedriem patiesībā nav tik ļauns, cik vienaldzīgs pret cilvēka nenozīmīgo dzīvi.

Lielākā daļa no šiem briesmoņiem ir radušies ārpus mūsu pasaules, tomēr daži no tiem reiz bijuši valdnieki uz Zemes, kuri joprojām slēpjas pasaules dzīlēs. Tāpēc plānotās ekspedīcijas uz Antarktīdu labāk atliksim.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".