No ieslodzījuma atbrīvotie Covid-19 slimnieki varēs izmantot apmaksātās tūristu mītnes

Tieslietu ministrijā (TM) informēja, ka ik gadu no ieslodzījuma vietām tiek atbrīvoti apmēram 3000 personu, no tām mazāk nekā 10% nav noteiktas dzīvesvietas, bet attiecībā uz notiesātajiem normatīvie akti noteic ieslodzījuma vietas pienākumu risināt jautājumus ar pašvaldībām šādos gadījumos, un lielākajā daļā gadījumu situācijas tiek atrisinātas.

Lai problēmu risinātu šajā gadījumā, tiek paplašināts valdības 2020.gada 22.decembrī atbalstītais risinājums par daļēji valsts finansētu tūristu mītņu izmantošanu ar jaunu mērķa grupu - atbrīvotie. Atbrīvoto izmitināšanai tūristu mītnes piesakās analogi jau noteiktajai kārtībai.

Ņemot vērā, ka šādu atbrīvoto skaits prognozējams ļoti neliels, šo risinājumu iespējams nodrošināt bez papildus līdzekļu pieprasīšanas, iekļaujoties valdības piešķirtajā finansējumā, kas paredzēts risinājumam par daļēji valsts finansētu tūristu mītņu izmantošanu personām, kuras ir Covid-19 pozitīvas vai kontaktpersonas.

Pieņemtie grozījumi paredz, ka no ieslodzījuma vietas atbrīvotais izolācijas vai mājas karantīnas laikā uzturēsies epidemioloģiski drošos apstākļos tūristu mītnē, kur uzturēšanās un ēdināšanas izmaksas pilnībā sedz valsts. Šajā laikā atbrīvotais saņems Nacionālā veselības dienesta noteiktā ģimenes ārsta nodrošināto veselības aprūpi.

Nepieciešamības gadījumā pašvaldības sociālais dienests personai piešķirs pabalstu krīzes situācijā līdz 150 eiro, kurš tiks izmantots aptiekas izrakstītu rēķinu par nepieciešamajiem medikamentiem un to piegādes izdevumiem uz tūristu mītni apmaksai. Valsts kompensēs pašvaldības izdevumus šādu pabalstu izmaksai 100% apmērā.

Šāda izdevumu kompensēšana pašvaldībām nepieciešama, jo atbrīvotajiem, kuriem nav dzīvesvietas, nav arī līdzekļu savas veselības aprūpei nepieciešamo medikamentu iegādes un piegādes izdevumu apmaksai. Turklāt atbrīvotais, kurš uzturēsies pašvaldībā, kuras teritorijā atrodas atbrīvotā izvēlētā tūristu mītne, nav pašvaldības "tradicionālais" klients, jo nepastāv šīs personas tradicionālā sasaiste ar pašvaldību.

Tā kā nepastāv iespēja nodrošināt atbrīvotā veselības aprūpes izdevumu segšanu citā veidā, tad pašvaldībām ir jākompensē visi izdevumi. Pabalsta apjoms ir noteikts, ņemot vērā faktu, ka atbrīvotais no kontaktpersonas var kļūt par Covid-19 slimnieku, viņam var būt nepieciešami medikamenti piemēram, antibiotikas, kā arī to, ka personai var būt citas sarežģītas hroniskas slimības, kuru ārstēšanai ir nepieciešami medikamenti, turklāt šajā summā iekļaujas arī medikamentu piegādes izdevumi uz tūristu mītni. Šāda pabalsta piešķiršana neizslēdz citas sociālās palīdzības saņemšanu no pašvaldības pēc uzturēšanās laika tūristu mītnē beigām.

Ņemot vērā, ka kopš 2020.gada 3.novembra ir bijuši četri šādi atbrīvotie, tiek prognozēts, ka nākamajos divos mēnešos projektā ietvertais risinājums varētu būt nepieciešams tikpat lielam personu skaitam, tāpēc papildus līdzekļi šī risinājuma ieviešanai neesot nepieciešami.

TM informatīvajā ziņojumā norādīja, ka šāda veida grozījumi bija vajadzīgi, jo no epidemioloģiskā viedokļa problēma veidojas, ja ieslodzītais ir Covid-19 pozitīvs vai kontaktpersona un viņš tiek atbrīvots, bet viņam nav dzīvesvietas, uz kurieni doties, lai pavadītu nepieciešamo mājas karantīnas vai izolācijas laiku. No epidemioloģiskā viedokļa situācija ir bīstama, turklāt atbrīvotajam ir risks pazust no veselības aprūpes sistēmas redzesloka, nesaņemt nepieciešamo veselības aprūpi un inficēt lielu skaitu personu.

Turklāt atbrīvotajam pēc atbrīvošanas var nebūt līdzekļu, lai nodrošinātu iztiku, nebūt mobilā tālruņa, lai nodrošinātu saziņu ar ģimenes ārstu, turklāt šādos gadījumos personai var nebūt arī ģimenes ārsta, kurš nodrošinātu personas veselības aprūpi, ja tāda nepieciešama, vai kontrolētu Covid-19 norises gaitu.