:format(webp)/nginx/o/2021/01/29/13601980t1h6feb.jpg)
Pēdējos 10 gadus populārākie jaundzimušo vārdi Latvijā bija Sofija un Roberts, bet pērn tos izkonkurējuši Emīlija un Olivers, kamēr bērni ar vārdiem Andris, Līga un Inese pagājušajā gadā nevienā Latvijas ģimenē nav piedzimuši, vēsta TV3 ziņu raidījums “900 sekundes”.
Kaut gan Olivers un Emīlija kļuvuši par populārākajiem vārdiem, kādi pērn doti jaundzimušajiem, Roberts un Sofija, kas līderpozīcijas nebija pametuši no 2010. līdz 2019. gadam, joprojām ir topa augšgalā – Roberts trešajā vietā, bet Sofija – otrajā. Taču, piemēram, vārds Olivers 2010. gadā nemaz nav bijis īpaši populārs.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāve Madara Puķe: “Iepriekšējā gada līderis Olivers pirms 10 gadiem bija tikai 59. vietā. Tā ka tas ir krietns kāpums 10 gadu laikā. Bet, piemēram, Emīls, Adrians, Anna, Paula, Marta – tie ir vārdi, kas visus 10 gadus ir bijuši top desmitniekā, nebija izkrituši nevienā mirklī.”
Tikmēr tādus vārdus, kas bija populāri 70. un 80. gados, piemēram, Andris, Ilze, Inese, Līga, vecāki patlaban saviem bērniem vairs neliek.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP)pārstāve Madara Puķe: "Ar vārdu Andris, piemēram, ir tā, ka 2010. gadā šis vārds bija top simtniekā, bet pašā apakšgalā, 90. vietā. Pēc tam pārējos gados šis vārds vispār nav bijis pat simtniekā. Tā pati tendence ir vērojama ar vārdu Līga.”
Pagājušajā gadā no 17 483 jaundzimušajiem vārds Emīlija dots 235 meitenītēm, savukārt par Oliveriem nosaukti 163 puisīši. No populārākajiem zēnu vārdiem vecāki pērn saviem mazuļiem izvēlējušies arī vārdus Marks (163), Roberts (159), Emīls (154), Gustavs (148), Markuss (145), Kārlis (133), Jēkabs (132), Ernests (131) un Adrians (112). Savukārt aizvadītajā gadā dzimušajām meitenēm kā iecienītākie tika izvēlēti arī vārdi Sofija (227), Alise (219), Marta (159), Anna (145), Amēlija (140), Paula (117), Elza (113), Dārta (110) un Estere (104), liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistika. Aizvadītās desmitgades tendences liek noprast, ka jaunu vārdu iekļūšana topā novērojama aizvien retāk un, lai arī daļa iedzīvotāju dod priekšroku mazāk sastopamiem personvārdiem, kopumā jaunie vecāki šajā ziņā tomēr pieturas pie jau “pārbaudītām vērtībām”.
/nginx/o/2021/01/29/13601979t1hbab3.jpg)
Vēl pirms 10 gadiem Līga bija simtnieka apakšgalā, bet, piemēram, pērn nav piedzimusi neviena Līga.
Ar vārdu Jānis, kas Latvijā izsenis bijis populārs, situācija ir nedaudz cerīgāka. 2020. gadā reģistrēti 68 Jāņi un šis vārds bija 33. vietā. (Pirms 10 gadiem 13. vietā.) Taču Jāņu skaits sarūk – pirms 25 gadiem dzima aptuveni 600 Jāņu gadā.
Vecāki dod saviem bērniem labskanīgus un viegli izrunājamus vārdus, stāsta Rīgas Dzemdību nama vecmāte Baiba Firkuse, kura savā arodā strādā gandrīz 40 gadus
“Vecāki ļoti skatās, lai tas vārds būtu saprotams gan Latvijā, gan ārzemēs, lai vieglāk izrunāt. Vēl ir interesanti, ka vecāki, protams, tas nav tik izplatīts, bet sakopo no mātes un tēva vārda bērna vārdu. Tas ir viņu izdomājums, bet arī tādi mums ir,” stāsta Rīgas Dzemdību nama vecmāte Baiba Firkuse.
/nginx/o/2021/01/29/13601977t1h6733.jpg)
Nāk modē arī jauni vārdi, kas vēl nav tik populāri kā Emīlija un Olivers, - tostarp Mia, Odrija un Lea.
Vēl viena tendence – vecāki nekavējas un dod vārdu savām atvasēm uzreiz pēc dzimšanas, kaut gan var mēneša laikā. Viens no iemesliem - ja vārdiņš ir, drīkst stāties rindā uz vietu bērnudārzā.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)