Tomēr galvenā riska pazīme ir oficiālās finansiālās aktivitātes trūkums. 2019.gadā tās nebija vispār. 2020. gada oficiālie dati vēl nav pieejami, bet “de facto” zināms, ka uzņēmums nodokļus esot sācis maksāt, taču runa ir par salīdzinoši nelielu summu.
Konts, kurā platformas investori skaita naudu, nepieder “New Ģeneration Market”, bet gan neskaidram īpašniekam. Kristaps Mors secinājis, ka ap platformu varētu būt sabūvēti ap 20 uzņēmumu dažādās valstīs, ko galvenokārt saista arī Latvijas uzņēmuma dibinātājs Marks Antonijs Hurrs.
“Vienīgais uzņēmums, kur varēja atklāt vai redzēt kādas lielākas finanšu plūsmas, bija Igaunijā reģistrēta kompānija, un viņu finanšu atskaitēs bija redzams 2019.gada beigās, viņi teica, ka investori bija ieguldījuši 47 miljonus eiro. Tā ka uz doto brīdi es prognozēju, ka viņi ir savākuši aptuveni 100 miljonus, varbūt pat vairāk. Un šī tad ir tā nauda, ko investori var pazaudēt, un visticamāk, ka liela daļa arī pazaudēs,” stāsta K.Mors.
Kad uzņēmumu Latvijā dibināja, Uzņēmumu reģistrs šaubīgo adresi nevērtēja, jo VID riska adrešu reģistrā tās nebija. Papildu pārbaudi var prasīt, ja konkrētajā vietā jau reģistrēti vismaz desmit uzņēmumi, taču Vējdzirnavu ielā tā neesot bijis. Uzņēmumu reģistrs ierosinājis administratīvo lietvedību, lai pārbaudītu, vai “New Generation Market” ir sasniedzams tagadējā adresē, nosūtīja vēstuli un atbildi saņēma. Valsts galvenā notāre Guna Paidere norāda: “Protams, uz vietas mēs nebraucam pārbaudīt adresi un neizmeklējam. Mums nav tādu kompetenču kā tiesībsargājošajām iestādēm, lai pārbaudītu, vai tiešām tas, ko viņi mums saka, atbilst faktiskajai situācijai. Ja reakcija ir, tad mēs arī izbeidzam šo pārkāpumu procedūru.” Par to, ko nevar pārbaudīt pats, Uzņēmumu reģistrs gan var vērsties tiesībsargājošās iestādēs, un “de facto” zināms, ka tā arī noticis. Valsts policijā apliecināja, ka par šo gadījumu notiek resoriskā pārbaude.