Valdība nav bijusi informēta par Latvijai pieejamo vakcīnu apjomu (66)

Latvijā šobrīd ir otrs mazākais vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars Eiropas Savienībā. Tagad potē gandrīz tikai tos, kas jau saņēmuši pirmo vakcīnas devu. Nevienam citam vakcīnu nepietiek. Tuvākajās nedēļās potēšanas temps neaugs, jo pagaidām Eiropā visplašāk pieejamo "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnu Latvija pasūtījusi nelielā apjomā. 

Latvijai bija pieejami 1,29 miljoni devu. No tiem 860 tūkstošus varēja pasūtīt uzreiz, bet Latvija palūdza tikai 97 000.

Par kļūdām vakcinēšanas sagatavošanā amatu zaudēja Ilze Viņķele, taču joprojām nav zināms, kurš izlēma, ka Latvija pirks tikai mazu daļu no pieejamā. Līgumus ar ražotājiem slēdz Nacionālais veselības dienests, Ministru kabinetā un sabiedrībai par izvēlētajām vakcīnām stāstīja Zāļu valsts aģentūras direktors.

Ne šo iestāžu vadība, ne Veselības ministrijas ierēdņi tagad intervijām nepiekrīt.

Vienīgā reize, kad sabiedrībai skaidrota vakcīnu izvēle, bija kopīga preses konference nākamajā dienā pēc tam, kad premjers pieprasīja Viņķeles demisiju.

Jaunais veselības ministrs uzreiz pēc stāšanās amatā uzdeva sākt dienesta pārbaudi par to, vai vakcīnu izvēle bijusi tiesiska un pamatota. Trim Veselības ministrijas un Valsts kancelejas ierēdņiem tā jāpabeidz līdz 1. februārim.

Tagad zināms, ka bijusī veselības ministre maldināja sabiedrību par vakcīnām. Preses konferencē pēc valdības sēdes 29. decembrī viņa noraidīja to, ka Latvija nopirkusi mazāk vakcīnu, nekā varēja.

Viņķele uzskata, ka atbildību par vakcīnu kļūdu jāuzņemas visai valdībai.

Tā apstiprinājusi naudas piešķiršanu, bet jautājumus neviens nav uzdevis.

Tagad Latvija pasūta papildu vakcīnas – gan no “Pfizer”, gan citiem ražotājiem. Pavļuts šonedēļ Veselības ministrijas valsts sekretārei licis izstrādāt kārtību, kā turpmāk pieņems lēmumus par vakcīnām. Ministra vēstulē teikts, ka “konstatēti gadījumi, kad Veselības ministrijas vadība nav bijusi informēta, ka ir pieņemts lēmums par nepieteikšanos uz pieejamajiem vakcīnu apmēriem”. 

Galvenais attaisnojums mazajam "Pfizer" vakcīnu iepirkumam ir tas, ka izvēles brīdī Latvija jau bija pasūtījusi vairāk nekā miljonu cita ražotāja "AstraZeneca" potes. Tās ir lētākas un vienkāršāk lietojamas. 

Līgumu par "AstraZeneca" vakcīnu iegādi Latvija noslēdza augustā. Septembrī uzņēmuma Latvijas pārstāvniecību uzaicināja uz Imunizācijas padomi, kas raisīja minējumus par īpašu labvēlību pret šo kompāniju. Taču tās Latvijas birojs uzsver, ka sarunās par līgumu nav iesaistījies. 

Imunizācijas padome ir zinātnieki un eksperti, kas bez atlīdzības konsultē valsts institūcijas. Tās pārstāvji noliedz, ka būtu ministrijai teikuši, cik un kuras vakcīnas iegādāties. “AstraZeneca” pārstāvniecībā skaidro, ka uzņēmumam lūgts sniegt  informāciju par topošo vakcīnu.

Eiropā “AstraZeneca” Covid pote reģistrēta tikai šonedēļ. Ziņu aptumšoja Eiropas Komisijas un ražotāja strīds par plānotu piegāžu samazinājumu. Neskatoties uz Vācijas izteiktajām bažām par vakcīnas efektu vecāku ļaužu grupās, Eiropas Zāļu aģentūras komisijā par labu vakcīnai balsoja visi dalībnieki, arī pārstāve no Latvijas Zāļu aģentūras. 

Gada pirmajā ceturksnī paredzētos 400 tūkstošus “AstraZeneca” devu Latvija nesaņems. Zināms, ka februārī solīti 70 tūkstoši. Masu vakcinācija sākties varēs, ātrākais, aprīlī. Līdz tam vīrusa apkarošanas galvenais ierocis būs plašāka testēšana, izmantojot ātros testus. 

Veselības ministrija līdz šim iebilda pret eksprestestu izmantošanu. Tie ir daudz lētāki un ātrāki, bet arī biežāk kļūdās. Lai pārliecinātu ministriju, Kariņš pat meklēja Pasaules Veselības organizācijas atbalstu. Šonedēļ valdība akceptēja eksprestestu iepirkšanu izmantošanai pansionātos. 

Rudenī ministri strīdējās par SPKC resursu palielināšanu. Veselības ministrija teica, ka tas nav vajadzīgs. Šonedēļ izrādījās, ka centra jaudu tomēr vajag palielināt, un valdība piešķīra naudu, lai centrs Covid pozitīvo cilvēku apzvanīšanu uzticētu uzņēmumam no malas. 

Šobrīd Latvija pasūtījusi vakcīnas, ar ko pietiktu vairāk nekā trīs miljonu cilvēku potēšanai. Tās ir no pieciem dažādiem ražotājiem, bet pagaidām reģistrētas ir trīs. Turpinās sarunas arī ar citiem farmācijas uzņēmumiem, kas izstrādā vēl citas vakcīnas.