Viss nav tik vienkārši jeb kas notiek ar precēm, ko nosūtām atpakaļ internetveikaliem (13)

CNN raksta, ka šādā brīdī pārdēvējs jau zaudē naudu – šāda prece faktiski jau skaitās “mazlietota”, līdz ar to – krītas tās vērtība.

Tiklīdz prece atgriežas interneta veikalā, tirgotājam ir nepieciešams rūpīgi pārliecināties, vai šis tosteris tik tiešām ir darba kārtībā un vai to būs iespējams atkal pārdot. Tas savukārt tirgotājam maksā gan laiku, gan naudu. Jāpiebilst, ka šādu preci vairs vienā plauktā ar citiem – pilnīgi jauniem tosteriem likt nevarēs, jo – iepakojuma kaste tika atvērta.

Īsumā sakot, preces atgriešanas process nemaz nav tik vienkāršs, kā sākotnēji varētu likties. Par daudzu preču atgriešanu lielie tirgotāji, kā “Walmart”, “Target” un “Amazon”, nemaz nevēlas runāt, jo tas rada pārāk lielus zaudējumus.

Preču atpakaļsūtīšanas cunami

Uzņēmums “888 Lots” Ņūdžersijā nodarbojas ar dažādu preču likvidēšanu. Tās vadītājs Alberts Palaci norāda, ka “patērētājiem ir uzskats, ka viņi aizsūtīs atpakaļ preci un tā nonāks atpakaļ plauktā pie citām jaunām precēm vai arī vienkārši pazudīs kādā mistiskā “melnajā caurumā”. Bet lielākajā daļā gadījumu tā tas gluži nenotiek”.

Izrādās, ka atgrieztie produkti, pat ja tie ir faktiski kā jauni, var nonākt “likvidēšanas noliktavās”.

Šis gads var sasniegt nebijušu rekordu šajā jomā. Pandēmija ir slēgusi daudzu veikalu durvis un tirgotāji pakāpeniski ir pārorientējušies uz tirdzniecību tīmeklī. Tieši “bezmaksas atpakaļsūtīšana” ir tā, kas faktiski radījusi preču atpakaļsūtīšanas cunami, visas ar to saistītās izmaksas uzliekot uz tirgotāju pleciem.

Pēc 2020. gada Ziemassvētku sezonas nekustamo īpašumu kompānija CBRE aprēķinājusi, ka tirgotājiem tiks atgrieztas preces vairāk nekā 70 miljardu dolāru vērtībā. Tas ir pieaugums par 73%, salīdzinot ar 2019. gada svētku sezonu.

Lielie tirgotāji apzinās, ka šāda situācija var būt, līdz ar to, piemēram, “Amazon” ir radusi risinājumu – ir pieejama tirdzniecības vieta “Amazon Warehouse”, kur iespējams iegādāties lietotus un atgrieztus produktus par zemāku cenu. Līdzīga iespēja pastāv arī “Walmart”, kur iespējams iegādāties lietotu un atgrieztu elektroniku par zemāku cenu.

Bet citreiz tirgotāji apzinās, ka atkārtoti pārdot preces nav ekonomiski izdevīgi, tādēļ tās nonāk noliktavās, kas ir pēdējā pietura pirms iznīcināšanas.

Nepiemēroto rotaļlietu zeme

Palaci stāsta, ka viņa vadītā uzņēmuma noliktavā ir pilns ar dažāda lieluma kastēm. Ņemot vērā, ka daudzām kastēm ir “Amazon” logo, varētu padomāt, ka šī noliktava pieder “Amazon”, bet tā vis nav. Šeit stāsts ir par kaut ko citu – par to, ka bērni svētkos saņēmuši “Amazon” pasūtītas rotaļlietas, bet... Tās nav patikušas, tāpēc vecāki tās nosūtījuši atpakaļ. Tā kā “Amazon” nav vēlējusies tās tirgot atkārtoti, nu nepiemērotās rotaļlietas gaida savu rindu uz iznīcināšanu.

Kastēs, kas sakrautas augstās kaudzēs, var atrast ļoti dažādas lietas – sākot ar dažādām rotaļlietām, beidzot ar Helovīna kostīmiem, vīriešu zeķēm, galda spēlēm, higiēnas precēm, dārza piederumiem, virtuves piederumiem un pat elektroniku.

Tiek norādīts, ka ne visas atgrieztās preces, kas nonāk uzņēmuma “888 Lot” noliktavā, tiks iznīcinātas. Šajā laikā ir uzplaucis arī pārpircēju bizness, un Palaci sadarbojas ar vairāk nekā 10 000 partneriem, kas par zemāku cenu iegādājas uz iznīcināšanu atvestās preces. To vidū ir arī dažādi lielveikali un autleti.

Lai gan pēdējiem ir savi veikali, mazāki tālākpārdevēji bieži vēršas citos tirdzniecības gigantos, piemēram, “Ebay”, kur mēģina pārdot citiem tirgotājiem nevajadzīgās preces un no šīs situācijas gūt kaut nelielu peļņu.

Palacci nenoliedz, ka viņa uzņēmums ir piedzīvojis lielu izaugsmi, tieši pateicoties patērētāju paradumiem saistībā ar preču atdošanu. Bieži vien veidojas draudzīgas attiecības starp preču likvidēšanas kompānijām un dažādiem tiešsaistes mazumtirgotājiem.

Šeit arī vēl viens pluss – kad produkti nonāk “888 Lots” un citu likvidētāju rokās, šīs preces nenonāk izgāztuvēs.

“Principā, aptuveni 25% no atgrieztajām precēm reāli tiek iznīcinātas. Pārējās preces tiek pārdotas.

Iznīcinātās preces nereti nonāk izgāztuvē, bet citreiz arī tiek pārstrādātas vai vienkārši sadedzinātas,” norāda “Publicis” komercijas stratēģis Džeisons Goldbergs.

Viņš spriež, ka šī problēma ir ļoti satraucoša, un 2020. gada e-komercijas rekordi liecina, ka šādas tendences turpināsies arī nākotnē.

“Mēs varam priecāties, ka mazāks procents no atgrieztajām precēm nonāk izgāztuvēs. Ja tomēr tas notiek, jāatceras, ka arī tas prasa zināmus līdzekļus, lai varētu uzturēt šīs izgāztuves tā, lai būtu mazāks kaitējums apkārtējai videi,” norāda Goldbergs.

Skatoties uz tūkstošiem atgriezto priekšmetu, kas cilvēkiem nav bijuši derīgi, Palaci piebilst:

"Veikalu klientiem tas viss šķiet pašsaprotami. Neviens pat neiedomājas, ka preču nonākšana atkritumos ir daļa no preču pirkšanas procesa.”

Tāpēc pircēji tiek aicināti padomāt, vai kādu preci ir vispār nepieciešams pirkt, lai nebūtu tā, ka, piemēram, tiek nopirkts tosteris, kas galu galā nebūs vajadzīgs. Labākajā gadījumā šis tosteris nonāks kādu tālākpārdevēju rokās. Sliktākajā gadījumā – tiks iznīcināts.