Varenības nodoklis: Kā Kremlis ģeopolitiskās operācijās iztērēja $ 609 miljardus (40)

Saskaņā ar ASV bankas “Bank of America” analītiķu vērtējumu, šāda pieeja bija spēkā gan PSRS laikos, gan mūsdienu Krievijā. Tomēr pēdējo gadu laikā naftas dolāru pieplūdums Krievijas budžetā ir jūtami samazinājies. Eksperti ir vienisprātis, ka naftas patēriņa augstākais punkts jau ir sasniegts, tāpēc naftas cenu zelta laiki arī varētu būt aiz muguras. Tas nozīmē, ka arī Kremļa ģeopolitikas ēra varētu tuvoties savam noslēgumam.

Kā liecina “Novaja gazeta” aplēses, pēdējo 20 gadu laikā Krievija palīdzības sniegšanai Krievijai draudzīgiem režīmiem un politiskajiem “megaprojektiem” kopumā iztenterējusi 609 miljardus ASV dolāru. 

Šo ārpolitikas projektu īstenošana beigusies ar to, ka Krievija tagad ir pakļauta starptautiskajām sankcijām un faktiski ir zaudējusi teju visus īstos sabiedrotos. 

Lielākā ģeopolitiskās programmas izdevumu sadaļa ir atbalstam Kremlim lojāliem politiskajiem režīmiem - šim nolūkam pēdējās divās desmitgadēs iztērēts 271 miljards dolāru. 

Vislielāko atbalstu saņēmusi Baltkrievija – 109 miljardus dolāru. Simts miljardus no šīs summas veido Minskai sniegtās atlaides energoresursu iegādei. Atlikušie deviņi miljardi ir valsts aizdevumi. 

Nesen Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko savu Krievijas kolēģi nosauca par savu vienīgo draugu. Šī “draudzība” Krievijai izmaksājusi vairāk nekā piecus miljardus dolāru gadā. 

Otro vietu ieņem Ukraina - šī valsts līdz 2014.gadam atlaidēs, subsīdijās un kredītos no Krievijas saņēmusi 103 miljardus dolāru. 

Papildus tam Krievija tērē milzu līdzekļus, lai atbalstītu neatzītās “republikas”: Abhāziju, Dienvidosetiju, Piedņestru, kā arī Luhanskas un Doņcekas “tautas republikas”. Saskaņā ar “Novaja gazeta” aplēsēm Krievija šim mērķim pēdējo piecu gadu laikā atvēlējusi 32 miljardus dolāru. 

Ģeopolitiskos projektus Krievija īsteno ne tikai postpadomju telpā. Venecuēla pēdējos desmit gados no Krievijas saņēmusi nedaudz virs 20 miljardiem dolāru, bet Sīrija - 4,7 miljardus dolāru. 

Otra lielākā ģeopolitiskās programmas sadaļa ir lielie enerģētikas projekti, kuru īstenošanai Krievija tērējusi 224 miljardus dolāru. 

Gāzes cauruļvadi “Sila Sibiri”, “Nord Stream 2” un “TurkStream” Krievijas enerģētikas milzim “Gazprom” kopumā izmaksājuši 133,4 miljardus dolāru. Analītiķi uzskata, ka šie projekti sevi neatpelnīs, jo bijuši politiski, nevis ekonomiski motivēti.

Savas politiskās ambīcijas ar enerģētikas projektu starpniecību Krievija cenšas īstenot arī atomenerģētikā. Kopumā 21 energobloka būvniecībai ārvalstīs Krievijas valsts atomenerģētikas valsts uzņēmumam “Rosatom” piešķīrusi 92 miljardus dolāru. 

Atomelektrostacijas Krievija būvē tikai valstīs, kuras šādus projektus nespēj īstenot pašu spēkiem. Krievija pati gan īsteno šos projektus, gan aizdod attiecīgajām valstīm naudu būvdarbu veikšanai. 

Trešā Krievijas ģeopolitiskās programmas daļa ir parādu atlaišana citām valstīm - šim nolūkam atvēlēti 116 miljardi dolāru. 

Lielākā daļa šo parādu ir nenosegtās saistības par aizņēmumiem, ko valstis ņēmušas vēl no PSRS. 

Lai arī šos parādus pilnā apjomā Krievijai varētu nekad neizdoties atgūt, tomēr vieglums, ar kādu Krievija atlaiž parādus citiem, un vēriens, ar kādu tā īsteno “megaprojektus” citās valstīs, kļūst arvien grūtāk attaisnojami Krievijas sabiedrības acīs.