Kosova un Izraēla nodibinājušas diplomātiskās attiecības (1)

Ceremonijā, kas norisinājās platformā "Zoom", Izraēlas ārlietu ministrs Gabi Aškenazi un Kosovas ārlietu ministre Meliza Haradinaja Stublla parakstīja kopīgu deklarāciju par diplomātisko attiecību nodibināšanu.

Aškenazi sacīja, ka ir apstiprinājis Kosovas "oficiālo lūgumu par vēstniecības atvēršanu Jeruzalemē".

Ar toreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa palīdzību Izraēla pagājušajā gadā nodibināja diplomātikās attiecības ar vairākām arābu valstīm, tostarp Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), Bahreinu, Maroku un Sudānu.

Daudzas citas valstis, kurās vairums iedzīvotāju ir musulmaņi, asi kritizēja šos līgumus, bet līgumu parakstītājas apgalvoja, ka to vēstniecības Izraēlā atradīsies Telavivā.

Palestīniešu pašpārvalde šīs vienošanās uzskata par nodevību pret palestīniešiem un viņu cerībām uz Jeruzalemi kā savas nākotnes valsts galvaspilsētu.

Globālais konsenss ir neatzīt Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu, kamēr nav atrisināts Izraēlas un palestīniešu konflikts.

Tramps septembrī samitā, kas tika organizēts attiecību uzlabošanai starp Kosovu un Serbiju, paziņoja, ka Kosova nodibinās diplomātiskās attiecības ar Izraēlu.

Serbija šajā samitā pavēstīja, ka pārcels savu vēstniecību uz Jeruzalemi.

Tomēr līdz šim Serbija nav pildījusi šo solījumu, un vairākas amatpersonas izteikušās, ka tas bijis nesaistošs.

Kosova paziņoja, ka ir gatava savu diplomātisko misiju bāzēt Jeruzalemē apmaiņā pret atzīšanu no Jeruzalemes puses.

Serbija faktiski zaudēja kontroli pār pamatā albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.

Kosovas neatkarību jau atzinušas vairāk nekā 110 valstis, arī lielākā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu, taču Serbija bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu. Šo nostāju atbalsta arī Belgradas sabiedrotā Krievija.