Tiem darba meklētājiem, kam profesionālā pieredze nav tik liela, piemēram, augstskolas absolventam, prakses vietu norādīšana ir nepieciešama un ir vērtīgi norādīt arī projektus un brīvprātīgo darbu.
“Tas parāda jaunā darbinieka spēju un varēšanu, un šī pieredze norāda, ka viņam jau ir bijusi kāda atbildība un stresa noturība. Piemēram, norādot arī dalību apmaiņas programmā, dzīvojot ārzemēs, – tas ir ļoti vērtīgi,” saka eksperte.
Vēl CV jāizvairās akcentēt savu amatu (vai statusu) vairāk nekā iegūtās zināšanas un prasmes. Izplatīta kļūda ir arī personības raksturojumu, vērtību vai dzīves moto atstāt kā mazsvarīgu faktoru jeb pieminēšanas nevērtu.
Būtiski atcerēties, ka nav ieteicams sūtīt vienāda satura CV uz dažāda līmeņa vakancēm, neatšifrēt savas specifiskās zināšanas jomā un neaprakstīt profesionālās stiprās puses.
Eksperte norāda, ka CV būtu vēlams norādīt arī “mazāk svarīgos profesionālos ierakstus”, piemēram, prakses, taču jādomā, kā to iekļaut vienā lapā. Ir mīts, ka no “augstskolas sola iznāk tikai vadītāji, kas negrib strādāt parastajās darba vietās”.
“Tiem, kam darba stāžs ir jau divdesmit gadi un vairāk, un ja viņi pretendē uz vadošu amatu, ir būtiski parādīt, kā nonākts līdz vadošajam amatam. Kļūda vietas taupīšanas nolūkos uzskaitīt tikai svarīgākās darba vietas un amatus, neminot darba pirmsākumus. To var iekļaut CV, piemēram, apvienojot periodu. Piemēram, laika posms no 2000. līdz 2010. gadam un pēc tam īsos faktos uzskaitīt – prakse tur, brīvprātīgais darbs tur, pieredzes apmaiņa vēl kaut kur, īslaicīgs darbs vēl tur. Tie, kurus interesēs, darba intervijā pajautās. Un šādi var īsi apkopot informāciju par darba vietām, kas nav tik būtiskas vai kurām nav nekādas saistības ar esošo. Līdz ar to – fakti netiek slēpti,” skaidro eksperte.