Ārkārtējo situāciju Latvijā pagarinās līdz 6.aprīlim; 1. un 2. klašu skolēni maskās varēs atgriezties skolās (75)

Tāpat mainīti drošības pasākumi, lai tie būtu saprotamāki un efektīvāki. Premjerministrs Krišjānis Kariņš norādīja - ir skaidrs, ka vīruss tuvākajā laikā neatkāpsies, bet situācija dažādos veidos var mainīties, tāpēc ir jāmeklē veidi, kā organizēt drošu tirdzniecību un klātienes mācības. 

Izmaiņas ierobežojumos paredz, ka no nākamās nedēļas atsevišķos veikalos varēs iegādāties visas preces un darbosies grāmatnīcas. 

Pēc ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (KPV LV) vēstītā, valdība otrdien konceptuāli atbalstījusi drošas tirdzniecības konceptu, kas ietver vēl stingrāku drošības prasību ieviešanu. Ja prasības netiks ievērotas, policija varēs veikalu slēgt. 

"Pārejas periodā - no 8.februāra tirdzniecību klātienē ar visu preču sortimentu varēs nodrošināt veikali, kur pārsvarā tirgo pārtiku un higiēnas preces, kā arī grāmatnīcas," informēja Vitenbergs.

Konceptuāli atbalstīts drošas tirdzniecības koncepts, kas ietver vēl stingrāku drošības prasību ieviešanu. Pārejas periodā - no 8.02. tirdzniecību klātienē ar VISU PREČU SORTIMENTU varēs nodrošināt veikali, kur pārsvarā tirgo pārtiku un higiēnas preces, kā arī grāmatnīcas. pic.twitter.com/AZj303F4SA

— Jānis Vitenbergs (@JanisVitenbergs) February 2, 2021

Valdībā lemtais neparedz, ka darbu pilnībā nevarēs atsākt visas tirdzniecības vietas. Izmaiņas attieksies uz tām tirdzniecības vietām, kuras varēs izpildīt prasību, ka lielākā daļa tirdzniecībā esošo produktu ir pārtika vai higiēnas preces.

Tāpat valdība vienojusies aizliegt ceļošanu uz un no Lielbritānijas, Īrijas un Portugāles gan tiešo lidojumu veidā, gan caur citām valstīm, lai palēninātu jaunā, lipīgākā koronavīrusa paveida ievešanu Latvijā. 

Tāpat nav ieteicami jeb "faktiski aizliegti" jebkuri ceļojumi bez īpašas vajadzības. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzsvēra, ka drošākā ceļošana ir neceļošana. 

Ņemot vērā, ka ap 90% cilvēku Latvijā ierodas pār sauszemes robežu, tiks pastiprināta robežkontrole uz sauszemes robežām, lai novērstu gadījumus, kad cilvēki ierodas no valstīm, no kurām aizliegts ierasties. Konkrētu regulējumu valdība plāno pieņemt sēdē ceturtdien, 4.februārī. 

Izglītībā savukārt lemts pakāpeniski pāriet uz drošām apmācībām klātienē, sākot ar 1. un 2. klasi "un zināmām konsultācijām",

taču tas nenozīmē atgriešanos iepriekšējā vidē, bet gan kombinētus drošības pasākumus, tajā skaitā sejas maskas, norādīja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska norādīja, ka Eiropā līdzīga epidemioloģiskā situācija ir astoņās valstīs, bet pieeja izglītības organizēšanai ir dažāda. Eksperti iepriekš uzsvēruši, ka tieši jaunāko klašu skolēniem ir ļoti svarīga mācīšanās klātienē, jo mazāko bērnu spēja strādāt patstāvīgi ir vājāka.

Mācības 1. un 2. klašu skolēniem klātienē paredzēts atsākt no 8.februāra, ievērojot drošības "komplektu" - dezinfekcija, distance, maskas un vēdināšana.

Plašāku informāciju Izglītības un zinātnes ministrija plāno sniegt preses konferencē rīt, 3.februārī.

Vienlaikus Šuplinska atzina, ka skolās ir sakāpināta emocionālā spriedze, tāpēc plānots organizēt individuālas konsultācijas skolēniem sociālā riska grupās - bērniem un jauniešiem, kuriem ir grūtības mācībās, ierobežota pieeja viedierīcēm un kuri jūtas atsvešināti vai ir citas pastiprinātas problēmas. 

Viņa piebilda, ka 9.klasēs tiks veikts monitoringa darbs, bet 12.klasēm tiem apsvērtas individuālas konsultācijas. 

Uz jautājumu, pie kādiem epidemioloģiskajiem nosacījumiem varētu pārskatīt ierobežojumus sporta nodarbībām iekštelpās, Šuplinska norādīja, ka šis temats otrdienas sēdē nav apspriests.

Vienlaikus viņa atgādināja, ka nevienā brīdī neesot aizliegts trenēties ārā 10 cilvēku grupā, un aicināja izmantot šo laiku ziemas sporta veidiem un fiziskās veselības stiprināšanai. 

Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības mazināšanai valstī līdz 7.februārim ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā ir ieviesta virkne ierobežojumu.

Kopsēdes laikā tika uzklausīta Veselības ministrijas sagatavotā informācija par aktuālo epidemioloģiskās drošības situāciju un veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un noslodzi, testēšanu, kā arī situāciju ģimenes ārstu praksēs.

Tāpat sēdē uzklausīta aktuālā informācija par vakcināciju pret Covid-19 un izskatīta Krīzes vadības padomes sekretariāta informācija par iedzīvotāju uzvedības analīzi un Covid-19 ārkārtējās situācijas ierobežojumu efektivitāti.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) iepriekš atzina, ka iespēja lemt par pakāpenisku Covid-19 izplatības dēļ noteikto ierobežojumu mazināšanu Latvijā būtu, ja divu nedēļu kumulatīvā saslimstība ar vīrusu samazinātos līdz aptuveni 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.

Pēc pirmdienas datiem, patlaban Latvija atrodas pirmajā jeb sarkanajā kategorijā, jo 14 dienās reģistrēti vidēji 563,2 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi.

Otrā jeb oranžā kategorija paredz, ka valstī joprojām ir augsta Covid-19 riska situācija, bet 14 dienu saslimstība nokristos līdz 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šajā fāzē varētu sākt pakāpenisku ierobežojumu mīkstināšanu. 

Trešā jeb dzeltenā kategorija nozīmētu, ka riska situācija tiek vērtēta kā vidēji augsta. Pēc Veselības ministrijā paustā, par konkrētiem epidemioloģiskajiem rādītājiem, kas raksturotu šo kategoriju, eksperti vēl turpina diskusijas.

Beidzamā jeb zaļā kategorija iestātos zema riska situācijā, kas būtu, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 nokristos līdz 20 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šādā situācijā būtu iespējams atgriezties pie ikdienas dzīves bez būtiskiem ierobežojumiem.